Ilze Sperga. Foto - Reinis Hofmanis.
Dzejnieces un latgalistikas ekspertes Ilzes Spergas raksts janvārī Ir.lv sacēla diskusijas sociālajos tīklos. Tajā viņa atklāti aprakstīja pieredzi, mēģinot strādāt Latvijas Universitātē savas lielās intereses laukā — latgalistikā. Zinātniece bija pārsteigta par haosa un knapināšanās apmēriem, kas viņai šķiet pretrunā ar vienu no Latvijas valsts pastāvēšanas mērķiem — latviešu valodas un kultūras stiprināšanu.
Intervijā žurnālā Ir viņa teic, ka latviešiem vienmēr bijis par sevi jāpastāv: "Vai nu tautai ir fundaments — dzīvotgriba —, vai nav. Vai pašam ir svarīga lingvistiskā vitalitāte — tu runā latviski vai nerunā? Vai valoda ir tā vērta, lai tajā runātu? Varam skatīties, kas notiek ar baltkrievu valodu, kas notika ar prūšu valodu. Latgaliešu valoda — kāpēc tā joprojām eksistē? Jo cilvēkiem tas ir svarīgi, viņi runā ne tikai mājās, bet grib runāt arī publiski. Nekad no augšas neviens nepateiks: lūdzu, runā latgaliski! Lūdzu, runā lībiski! Ja lībieši nerunās lībiski, lībiešu valodas nebūs. Ja latgalieši nerunās latgaliski, latgaliešu valodas nebūs. Tas pats ar latviešu valodu: ja latvieši nerunās latviski, ja zinātnē nebūs latviešu valodas, tad valodas nebūs. Jo zemāk valodu nobīda, jo ātrāk tā aiziet no pasaules kartes."
