"Doždj" redaktors: Kad sabiedrība saņem informāciju, noskaņojums mainās

  • Ir redakcija
  • 28.07.2022.
Krievijas TV kanāla "Doždj" galvenais redaktors Tihons Dzjadko. Foto - Kristīne Madjare

Krievijas TV kanāla "Doždj" galvenais redaktors Tihons Dzjadko. Foto - Kristīne Madjare

Neatkarīgais Krievijas telekanāls Doždj cenzūras dēļ martā atvadījās no skatītājiem, taču nule atsāka raidīt no Rīgas. Žurnāls Ir sarunājas ar Doždj galveno redaktoru Tihonu Dzjadko, kurš atzīst - viņš nezina, vai Krievijas iedzīvotāji gatavi iziet ielās pret režīmu, bet ir pilnīgi pārliecināts, ka sabiedrība spēj ietekmēt situāciju valstī. Ne velti Krievijas valdība ļoti uzmanīgi sekojot līdzi sabiedrības noskaņojumam, kas mainās, kad sabiedrība saņem informāciju. Žurnālistu uzdevums ir to sniegt pēc iespējas vairāk.

Vaicāts, kā redz dialoga iespējas ar Ukrainas iedzīvotājiem un vai jūt vainu viņu priekšā, Dzjadko atbild, ka ir liels vispārināšanas pretinieks: "Daudzi šobrīd runā par kolektīvo atbildību, bet es uzskatu, ka tā nav pareiza pozīcija. Vai tiešām atbildību par karu nes, piemēram, mana sieva Katja, kas pēdējo 20 gadu laikā, strādājot dažādos medijos un nodarbojoties ar cilvēku informēšanu, ir darījusi visu, lai šis karš nenotiktu?"

Dzjadko teic, ka zem kolektīvās atbildības sloga pakļūst cilvēki, kam šī nasta nemaz nebūtu jānes, turklāt kolektīvās atbildības princips atšķaida un noņem daļu atbildības no tiem, kuriem tā būtu jāuzņemas pilnā mērā: "Mēs ļoti labi zinām to vārdus, kas tiešām ir atbildīgi par karu, — Krievijas prezidents, valdība, aizsardzības ministrs un, protams, Krievijas propagandisti, kas patiesībā ir noziedznieki. Tie ir cilvēki, kas visus šos gadus kūra uguni šim karam."

Vienlaikus žurnālists saprot aizvainojumu, arī naidu un ukraiņu nespēju sarunāties ar Krievijas pilsoņiem. Viņš gan arī zina, ka Doždj skatās daudz cilvēku Ukrainā, lai gan kopš 2017. gada šis kanāls Ukrainā bija bloķēts pēc tam, kad tas robežlīniju starp okupēto Krimu un pārējo Ukrainu kartē identificēja kā valsts robežu, tādējādi apšaubot Krimas piederību Ukrainai.

Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.

Līdzīgi raksti

Rīgas domē nomainīsies aptuveni divas trešdaļas deputātu

Pašvaldību vēlēšanās Rīgas domē ievēlēti septiņi saraksti. Vislielāko balsu skaitu ieguva partija Latvija pirmajā vietā (LPV), bet ļoti tuvus rezultātus sasniegušas arī partijas Progresīvie un Nacionālā apvienība (NA), liecina Centrālās vēlēšanu komisijas provizoriskie rezultāti.

Aktuāli Ir redakcija

Pilnās "Ir" intervijas ar Rīgas mēra kandidātiem

Pirms Rīgas domes vēlēšanām žurnāls Ir uz lielo interviju uzaicināja četru populārāko sarakstu līderus.

Vilnis Ķirsis: Uzskatu to par principiālu cīņu

Jaunās Vienotības kandidāts Rīgas mēra amatam Vilnis Ķirsis uzskata, ka pēc vēlēšanām būšot tikai divi varianti. Ja Jaunajai Vienotībai, Nacionālajai apvienībai un Progresīvajiem būs vairākums, tās veidos koalīciju. Ja nebūs, varu Rīgā iegūs promaskaviskie spēki ar Šleseru priekšgalā. Ar Rīgas domes priekšsēdētāju sarunājāmies 2025. gada 22. maijā viņa kabinetā domē. Publicējam intervijas pilno versiju.

Ratnieks: Visiem gribas, lai kāds kaut ko sola

Nacionālās apvienības Rīgas mēra amata kandidāts Edvards Ratnieks izvairās vērtēt Aināru Šleseru un saka — koalīciju veidos tikai pēc vēlēšanām. Intervija notika 2025. gada 19. maijā Nacionālās apvienības birojā Vecrīgā. Publicējam intervijas pilno versiju.

Jaunākajā žurnālā