«Mums nav jāiztiek tikai ar Mīlenbaha un Endzelīna apkopoto vārdu krājumu. Tad jau nebūtu ne grilētas gaļas, ne fritētu kartupeļu — runātu vienīgi par cepšanu un taukšķēšanu,» saka Uldis Šulte.
Kas tā ir? Iegarena, smilšu krāsā. Guļ jūras vai okeāna dibenā, pēc formas līdzīga butei. Angliski to sauc sole. Atbildi vislabāk zina Uldis Šulte. Tieši viņš 90.gadu sākumā jūrasmēli palaida restorānu apritē. Tas notika tā. Fizmatus beigušais Uldis, strādājot Vincentā pie Mārtiņa Rītiņa, iepazina jaunus produktus. Katru jauno jūras velti vajadzēja latviskot, lai varētu ierakstīt ēdienkartē. Tā kādu dienu visa komanda domāja, kā latviski pateikt sole. Uldis uzņēmās noskaidrot, kā būtu pareizi. Devās uz Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāti. Mācībspēki jau bija latviskojuši nozīmīgāko jūras velšu nosaukumus, taču samērā aptuveni un nedaudzus. Viņi Uldim iedeva biļetenu Rūpnieciski nozīmīgāko zivju un bezmugurkaulnieku sugu terminoloģija, un viņš ķērās pie darba. «Tas piesaistīja manu interesi - ko vispār cilvēki ēd,» Uldis atceras, ka sāka pirkt vārdnīcas, grāmatas par ēdienu. Viņa zināšanas restorāniem vajadzēja aizvien vairāk: gan latviskot svešvārdus, gan pārtulkot ēdienkartes angļu, krievu valodā.
