Kolekcionējot maratonus, jāatrisina dažādi izaicinājumi. Reiz Samanta skrējusi vairākus maratonus Āzijā. Pieveikusi distanci karstajās Maldīvās un atklājusi, ka kļūdījusies plānošanā un nākamajā dienā jau jāskrien ziemā — Vendrā Igaunijā. Arī tur Samanta paguva nokļūt. Atēlā: Hošiminā Vjetmanā 2023. gadā. Foto — no personīgā arhīva
Dažiem tas var šķist nenopietni, bet visus, kuriem tuvojas 30 gadu slieksnis, varu nomierināt — nav šaubu, ka dzīve var pilnvērtīgi sākties arī pēc 30 gadu vecuma. Samanta Petakova (39) tam ir labs apliecinājums. «Ieliku breketes, nokārtoju autovadītāja apliecību un noskrēju 300 maratonus,» viņa palepojas. Samanta ir vienīgā latviete, kura 42 km maratonu noskrējusi jau 300 reižu. Iepriekšējais rekords bija 273, un kopš 2009. gada tas vēl nebija pārspēts. Titula saņēmējs bija vēl viens maratonu kolekcionārs Gunārs Akerbergs. 274. finiša slieksni Samanta sasniedza pērn augustā, bet līdz šāgada aprīlim paspēja sakrāt jau 300 maratonus. Rekords ar rezervi.
Samantai skriešana nav ielikta šūpulī. Sākusi aizrauties brīdī, kad sapratusi, ka no dzīves vēlas kaut ko vairāk. Juzdamās nelaimīga par vienmuļo ikdienu, sākusi lasīt pašizzinošu literatūru. Kādā grāmatā bijis uzdevums, kurā vajadzējis analizēt sevi un atbildēt uz jautājumu — ko patika darīt bērnībā? Samantai skolas sporta stundās īpaši paticis skriet izturības skrējienus. Te nu bija atbilde. Piecus gadus skrējusi pusmaratonus Latvijā, līdz draudzene Ņujorkā aicinājusi braukt ciemos un noskriet pilno maratona distanci. «Kāpēc nepamēģināt,» nodomājusi Samanta un pieteikusies. Tas gan nav bijis tik vienkārši, jo Ņujorkas maratons ietilpst World Marathon Majors sērijā, kas apvieno septiņas pasaules pilsētas — Tokiju, Sidneju, Čikāgu, Bostonu, Londonu, Ņujorku un Berlīni. Lai saņemtu dalības biļeti, jāpiedalās loterijā. «Man krita veiksmīgā loze, un sapratu, ka iespēja jāizmanto — ir jāskrien.»
