Ramona dažādiem labdarības projektiem pievienojas jau vismaz piecus gadus. Palīdz atkarībās nonākušajiem Bruknas muižā, iesaistās vasaras nometņu rīkošanā bērniem. Viņa uzsver, ka ne dramatiski pārdzīvojumi pašas dzīvē uz to pamudinājuši — viņai vienkārši sagādā prieku citiem palīdzēt. Foto no Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas fotoarhīva
Patiesībā Ramona (26) palīdz tiem, kuri dzīvo. Kāda sieviete, ar kuru viņa iepazinās Onkoloģijas centra paliatīvās aprūpes nodaļā, teica: «Cilvēks pat tad, kad zina, ka drīz mirs, dzīvo.» Tā arī ir! Ramona, jau piekto mēnesi apciemojot vēža slimniekus, kuri nav izārstējami, pārliecinās, ka daudzi no viņiem ir dzīvespriecīgi. Nav arī tiesa, ka viņi ir vientuļi. Daži ir noslēgušies sevī, tomēr vairumam ir radi un draugi, kuri viņus apciemo. Bet tik un tā dienas slimnīcā rit tik vienmuļi, ka viņi priecājas redzēt Ramonu. Vienu no 42 brīvprātīgajiem, kuri kopš pērnā gada septembra biedrības Svētās ģimenes māja un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas kopējā projektā sniedz atbalstu smagi slimajiem.
Ramonai bieži jautā, kāpēc viņa pieteicās šim darbam. «Kāpēc vajadzīga motivācija, lai darītu kaut ko labu?» Ramona apžilbina ar vienkāršu pretjautājumu. Vēlāk viņa atklāj, ka tic Dievam un vēlme palīdzēt varbūt pat ir īpašs aicinājums.
