Kā uzdrošinājās taisīt suši nekurienē? «Tas ir jāprasa Kosmosam,» atbild Raimonds Herbsts. «Ēšanas kultūra arī Latvijā sāk attīstīties, tas ir notikums. Cilvēki vairs neuztver to tikai kā pielikt vēderu, un viss.» Foto — Ieva Salmane.
Nepilnus trīs kilometrus pa zemes ceļu no šosejas, 18 kilometrus no Kuldīgas, gleznainā bijušo kolhoza zivju dīķu ielokā Snēpelē — tā tomēr ir neparasta atrašanās vieta suši restorānam. Pirms diviem gadiem to iekārtoja Raimonds Herbsts. Deva nosaukumu Asaka Pasaka.
Lauku mājās Putraimos jau agrāk saimniekoja viņa ģimene. «Vecās ēkas celtas 1937. gadā, šīs vietas iedzīvotāji bija Putras, vecvectēva brālis to nopirka no viņiem,» suši meistars stāstījumā saliek vēl citus gastronomiskus akcentus.
Gatavot suši viņš iemācījies Dānijā, uz kurieni 2010. gadā devies, bēgot no ekonomiskās krīzes. Jau pirms tam strādājis par pavāru dažādās ēdinātavās, zināmākā ir Lido.
Dānijā vispirms komplektējis klasiskās sviestmaizes smørrebrød, ar busu uz restorāniem vedis jūras produktus. Darbs Kopenhāgenas suši restorānu tīklā aizrāvis visvairāk. «Yes, tas ir mans! Suši man ļoti garšoja kopš pirmās reizes, kad tos pamēģināju, — tie bija klasiskie hosomaki ar lasi.»
