Esot starp jauniem cilvēkiem, arī pats nejūties vecs, atzīst leģendārais fizikas skolotājs Pēteris Puķītis. Foto no Dobeles Valsts ģimnāzijas arhīva
Manu izvēli kļūt par skolotāju sevišķi atbalstīja tēvs, Skolotāju dienas priekšvakarā saka Latvijas vecākais strādājošais pedagogs, Dobeles Valsts ģimnāzijas fizikas skolotājs Pēteris Puķītis (83). «Viņš sacīja — ikdienā tev darbs būs siltās telpās, bet vasarās garš atvaļinājums. Savu izvēli nevienu dienu neesmu nožēlojis.»
Skolotājs Puķītis Dobelē strādā kopš 1961. gada, un joprojām ir dienas, kurās novada pat astoņas mācību stundas pēc kārtas. «Viņš nekad neatsaka un vienmēr ar smaidu teic — es varēšu,» uzsver direktores vietniece Aija Jakovļeva. Pedagogs gan atrunājas, ka skolēniem izskriet līdzi vairs nevarot, tomēr bez viņiem arī nespējot.
60 darba gados izskolotas vairākas skolēnu paaudzes, dažkārt mācītas pat trīs vienas ģimenes paaudzes. Kā skolēni mainījušies? «Pēc kara cilvēki cīnījās par iztikšanu, eksistenci un skolēni arī ļoti centās. Tagad tā centība, apzinīgums ir mazinājies. Grib ātri un uzreiz iegūt rezultātu. Gluži kā mobilajā telefonā, kur piespied podziņu un uzreiz viss nostrādā. Dzīvē un fizikā tā nenotiek.»
