«Vectēvs Eugenijs, kas ieteica manu vārdu, gribēja, lai es studētu jurisprudenci un kļūtu par prezidentu,» stāsta Kārlis Ulmanis. Viņš gan pievērsies grafiskajam dizainam un iespieddarbu maketam. Savai meitai izvēlējies Latvijā pagaidām neatkārtotu vārda un uzvārda kombināciju: Hanneke Ulmane.
Kad 1986.gadā rīdzinieku Ulmaņu ģimenē piedzima dēls, bija sākusies Gorbačova perestroika.
«Ja puiku nesauksi par Kārli, vairs nebūsi mana meita!» šerps esot bijis mazuļa vectētiņš no mammas puses, patriotiskais poļu izcelsmes kārsavietis Eugenijs Pavlovičs. Gaisā vibrēja lielu pārmaiņu nojausma, bet pirmās Latvijas brīvvalsts prezidenta vārda un uzvārda piesaukšana vēl bija slidena tēma.
Vecāki zēnu reģistrēt devās ar pārliecību, ka viņš būs Krišs. Pie dzimtsarakstu nodaļas sliekšņa pēkšņi saprata - tomēr Kārlis! Mamma, kas tolaik bija kompartijas biedre, vēlāk atcerējusies: pasakot kolēģiem Kultūras ministrijā jaundzimušā vārdu, notikušas interesantas lietas. Vieni atplaukuši sirsnīgā smaidā, otri pēkšņi kļuvuši ļoti atturīgi.
