Februārī, kad 150 miljoni ķīniešu atstāj lielpilsētas, kur strādā, un migrē uz provincēm atpūsties Jaungada brīvdienās, Armands no Šanhajas pievienojās 200 masu skatu dalībniekiem filmas Dvēseļu putenis uzņemšanā dzimtajā Latvijā. Tas šķitis svarīgākais, ko tobrīd darīt. Foto — Jānis Konons
Kopš 2007. gada Armands mīt Ķīnā, Šanhajā. Latvijas Universitātē studējis vēsturi, pieteicies stipendijai ķīniešu valodas apgūšanai Dunhua universitātē. Tā piedāvāta īsākam laika posmam nekā iespējamais vēstures studiju grants. Gribējies piedzīvot Ķīnas fenomenu, bet Armands šaubījies, vai spēs eksotiskajā valstī pavadīt vairāk par gadu. Tomēr Āzija tā aizrāvusi, ka dabūjis stipendiju vēl uz gadu. Darbs, attiecības — latvietis joprojām ir tur. Uz dzimteni parasti brauc vasarās, 10 gadus nebija piedzīvojis Latvijas ziemu. Arī nesenās ķīniešu Jaunā gada brīvdienas, kas sākās februāra vidū, plānoja pavadīt Kambodžā vai Vjetnamā.
Taču 18. novembrī viesojies Latvijā, aizgājis uz latviešu strēlniekiem veltītās Askolda Saulīša filmas Astoņas zvaigznes pirmizrādi, garāmejot patērzējis ar topošās spēlfilmas Dvēseļu putenis režisoru Dzintaru Dreibergu. Sociālajos tīklos pamanījis drauga Jurģa Īvāna fotogrāfiju Pirmā pasaules kara karavīra formas tērpā. Armands kļuva nemierīgs: «Kāda Kambodža — jābrauc uz Latviju filmēties!» Kā daudziem latviešiem, arī viņam senčos ir strēlnieks — mammas vecvectēvs Mārcis Dzērve pazudis pilsoņu karā Krievijā.
