Austrālijas latvietis Andrejs Jaudzems ir sajūsmā par to, ka strādā Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomes sekretariātā. Un tik tuvu Brīvības piemineklim!
Sestdienas Andrejam nepatika. Ar vecākiem viņš sēdās auto un aptuveni stundu brauca uz Melburnu. Uz latviešu skolu, kur mācījās Latvijas vēsturi, ģeogrāfiju. «Vienmēr augstu esmu vērtējis latvietību, bet bija nogurdinoši četras stundas mācīties un vēl vakarā pildīt mājasdarbus,» stāsta Andrejs. Viņa vecvecāki dzimuši Latvijā, uz Austrāliju devās bēgļu gaitās Otrā pasaules kara laikā. «Kad biju mazs, ar viņiem pavadīju daudz laika, runāju tikai latviski.» Tas radīja grūtības austrāliešu bērnudārzā, jo viņš neprata angliski. Drīz vien ģimenē visi sāka runāt lielākoties angliski, arī Andreja vecāki - latvieši. Tā latviešu valoda aizmirsās. «Kad mācījos vidusskolā, domāju: kādā jēga bija mācīties, ja tā tiek pazaudēta?» Andrejs nolēma valodu atgūt. Draugiem.lv sāka sarakstīties ar radiem no Latvijas. «Tālumā latvietību uzturēt var, taču ne pilnveidot,» viņš skaidro, kāpēc 2012.gadā sapratis, ka grib strādāt Latvijā, vismaz uz laiku.
