Aija Abens domā, ka viena no baisākajām telpām Stūra mājā ir šautuve. Tā atrodas tikai pāris soļu no pagalma — tā bijis vienkārši aizvest uz morgu līķus un ar šļūteni nomazgāt asinīm pietrieptās sienas.
Saulainā Brīvības iela ar 1912.gadā uzņēmēja Tetera celto skaisto neoklasicisma īres namu, pie kuras Aija Abens nokāpj no velosipēda, kontrastē ar iekšienē līdz kaulam sajūtamo drūmumu. Tas dveš no telpām, kas aizvien saglabājušas čekas laiku kabinetu interjeru, un ledaina mitruma pilnajiem pagrabiem, kur padomju laikos mērdēja ideoloģiskos pretiniekus. Projektā Izstaigā Stūra māju! Aija iesaistījās, lai cilvēkiem vēstītu, cik liela ir brīvības cena, kā nepieļaut represiju atkārtošanos. Stūra mājas ekspozīciju jau aplūkojuši ap 7000 cilvēku.
Aija apvalda drūmās emocijas, rādot kādu no čekas pagrabiem - četrvietīgajā kamerā ar mazītiņu logu pie griestiem un spilgti dzeltenu gaismu, kas degusi augām diennaktīm, ievietoti vairāki desmiti cilvēku. 35 grādu karstumā viņi šeit mituši, dabiskās vajadzības kārtojot parašā telpas stūrī. Naktī gulēt atļauts tikai uz muguras, atklātu seju. «Tā cilvēkus centās salauzt morāli un fiziski. Tādos apstākļos, šķiet, cilvēks varētu parakstīt jebko, bet daudzi izturēja,» viņa piever kameras smagās durvis ar smagnēju, sašvīkātu slēdzeni.
