Protesta plakāti ar žurnālistu Rostislavu Šapošņikovu pie Ukrainas Iekšlietu ministrijas. 24.martā divas nenoskaidrotas personas Kijevā viņu ierāva melnā apvidus auto un aizveda nezināmā virzienā. Pēc kāda laika vīrieti, smagi piekautu un pamestu mežā, pamanīja riteņbraucēji. Šapošņikovs ir izveidojis sociālo kustību un publicē avīzi Ceļu kotrole, kas pēta ceļu policijas pārkāpumus.
Pasaules preses brīvības dienā 3.maijā vērienīgas UNESCO konferences dalībnieki svinēja mediju spēju mainīt sabiedrību. Nav šaubu - ir, ko svinēt, tomēr preses brīvība joprojām daudzviet ir deficīts. Arī daudzās postpadomju valstīs žurnālistiem uzbrūk, reklāma aizplūst pie savējiem, un varai lojāli mediju īpašnieki pārņem lielu tirgus daļu
Skābeklis telpā kļūst par deficītu, temperatūra uzkāpj līdz tropiskam karstumam - televīzijas kameru prožektori, aizvērtie logi un cilvēku daudzums dara savu. Arī darba kārtība ir karsta - forums ar neveiklo nosaukumu Ukrainas Starpresoru darba grupa Atvērtais dialogs vārda brīvības normu un žurnālistu aizsardzības likumdošanas ievērošanas analīzei aprīlī ir sanācis uz septīto sēdi Kijevā. Telpa ir stāvgrūdām pilna, ap garo galdu sēž žurnālisti, sabiedriskie aktīvisti, juristi, Iekšlietu ministrijas un prokuratūras amatpersonas. Mani un citus ārzemniekus var sazīmēt uzreiz - esam bruņojušies ar austiņām, jo sēdē dominē ukraiņu valoda. Vietējā neatkarīgā prese šo forumu uzskata par lielu sasniegumu, teju vienīgo iespēju Ukrainā atklāti runāt par preses brīvību un varbūt pat panākt to, ka tiesībsargājošās iestādes pievērš uzmanību pārkāpumiem.
