Kā pārvarēt pieaugošo labklājības plaisu starp Igauniju un Latviju
Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess nesen teica, ka turpmāk nozīmīgākā dalījumu līnija Eiropā būs nevis starp Rietumiem un Austrumiem vai starp vecajām un jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, bet gan starp Ziemeļiem un Dienvidiem, starp fiskāli atbildīgām un starptautiski konkurētspējīgām valstīm kartes augšgalā un parādos un deficītos slīkstošām, ekonomiski atpalikušām valstīm kartes dibengalā.
Latvijas ziemeļu kaimiņvalsts nepārprotami sevi saredz pirmajā grupā un ne bez pamata. Tās valsts parāda līmenis ir starp zemākajiem pasaulē - mazāk nekā 8% no IKP. Pēc ekonomiskās krīzes pārvarēšanas tā ir strauji atkopusies - IKP 2010.gada pēdējā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieauga trekno gadu tempā - par 6,6%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Eksports pagājušajā gadā ir pieaudzis par 35% (faktiskajās cenās), salīdzinot ar 2009.gadu, un sasniedzis augstāko rādītāju valsts vēsturē, savukārt bezdarba līmenis 2010.gada laikā strauji samazinājās - no 19,8% pirmajā ceturksnī līdz 13,6% ceturtajā ceturksnī.
