Balsodami pret otru valsts valodu, pateiksim, ka mums savu valsti vajag
Pēdējās nedēļās ir bijis pārāk daudz fona kņadas un baltā trokšņa ap gaidāmo tautas nobalsošanu. Tik daudz, ka šajā zumoņā palaikam pazūd, kā tagad ir modīgi teikt, «kodols» - par ko īsti būs šis referendums. To atgādināt ir teju neērti, jo jautājums taču tik vienkāršs - vai krievu valodai jāpiešķir otras valsts valodas statuss. Atbilde arī ir tikpat vienkārša - protams, ka jābalso «pret».
Jautājums ir vienkāršs, turklāt referenduma iznākums zināms aizlaikus - krievu valoda nekļūs par otru valsts valodu. Droši vien arī tāpēc šķiet ērtāk uzskatīt šo tautas nobalsošanu par tikai ieganstu «plašākai sarunai». Piemēram, par «visām kļūdām», kuras pieļautas kopš valsts atjaunošanas, turklāt ne tikai integrācijas politikā, bet, kā nu jau skan pat no prezidenta pils, arī ekonomiskajā un vispār Latvijas politikā. Pat dzirdam, ka referendums esot visu šo it kā pieļauto kļūdu sekas un rezultāts.
