Strādājošo reālās darba samaksas pārmaiņas, % pret iepriekšējo gadu. Avots: Centrālā statistikas pārvalde.
Līkne, kas raksturo reālās algas dinamiku pēdējos gados, līdzinās kardiogrammai. Tā virzās no kāpuma līdz 8% atzīmei 2021. gadā līdz tikpat straujam kritumam pērn un atkal ļoti jaudīgam kāpienam iepriekšējā līmenī jau šā gada beigās. Ko šādas svārstības nozīmē darba devējiem?
Redzot straujo cenu pieaugumu un izjūtot darbinieku trūkumu vai draudus tos zaudēt, pagājušā gada otrajā pusē daļa uzņēmēju sāka paaugstināt algas. Kopumā vidējā bruto darba samaksa 2022. gada trešajā ceturksnī palielinājās līdz 1385 eiro. Gadu iepriekš šajā periodā tā bija par 83 eiro mazāka, rāda Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Tomēr darba samaksas pieaugums nebija tik liels, lai spētu mazināt plaisu ar inflāciju, kas bija sasniegusi rekorda augstumus — 2022. gada septembrī pat vairāk nekā 22% pret iepriekšējo gadu. Tas izraisīja reālās algas kritumu gada griezumā par gandrīz 9%. Tik zemu šis rādītājs nenoslīdēja pat 2008.—2009. gada ekonomiskās krīzes laikā. Turklāt kopš tā brīža vairāk nekā 10 gadus tas līgani kāpa uz augšu.
