Latvija kārtējo reizi varonīgi izrāpusies no pašas izraktās bedres
Latvieši saka: bads māca strādāt, aukstums — tecēt.
Pārtulkots mūsdienu Latvijas politiskajai elitei saprotamā valodā, tas skan šādi: krīze māca strādāt, pelēkais saraksts — tecēt.
21. februārī Rīgu sasniedza vēsts, ka Latvija netiks iekļauta starptautiskās naudas atmazgāšanas apkarošanas organizācijas FATF «pelēkajā sarakstā». Valdības pārstāvji steidza tviterī līksmot ar izsaukuma zīmēm, augšupvērstiem īkšķiem un Latvijas karodziņiem.
Viņu atvieglojums un gandarījums ir labi saprotams. Kopš 2018. gada, kad ASV finanšu noziegumu apkarotājs FinCEN nogremdēja ABLV banku ar paziņojumu, ka tā nodarbojas ar sistemātisku naudas atmazgāšanu, un Moneyval, FATF Eiropas reģionālā struktūra, pateica Latvijas valdībai — lai izvairītos no pelēkā saraksta, jums gada laikā ir jāsakārto finanšu sistēmas uzraudzība, — valsts augstākās amatpersonas ir izmisīgi cīnījušās, lai novērstu smagos draudus tautsaimniecībai. Drīz pēc stāšanās amatā premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV) pasludināja finanšu sektora uzraudzības «kapitālo remontu» par savas valdības galveno prioritāti, un nu viņš var teikt, ka šo uzdevumu ir izpildījis. «Esam paveikuši milzīgu darbu, un tas ir novērtēts.» Kopīgi strādājot, «mēs varam sasniegt praktiski jebko», lepni un uzmundrinoši paziņoja Kariņš.
