Krievija varētu būt tērējusi 100 miljonus eiro, lai ietekmētu balsošanu
Bija pāri pusnaktij, vēlēšanu iecirkņi Moldovā jau vairāk nekā trīs stundas bija slēgti, bet prezidente Maija Sandu vēl aizvien nebija ieradusies savā priekšvēlēšanu štābā, lai uzrunātu no malu malām Kišiņevā sabraukušos žurnālistus. Televīzijas kameru ciešā rinda stāvēja gatavībā, uz žurnālistiem sarindotajiem galdiem mētājās kastes ar pusapēstām biezpiena vai kartupeļu plačintām — moldāvu pildītajiem kārtainās mīklas plāceņiem, bet žurnālisti savā starpā spriedelēja vai blenza telefonos, gaidīdami, kad parādīsies jaunākie rezultāti Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā.
Jau deviņos uzzinājām, ka līdzdalība 20. oktobra prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā bijusi neierasti augsta. Vienlaikus notiekošajā referendumā par izmaiņām konstitūcijā, kas sagatavotu valsti līdzdalībai Eiropas Savienībā, nobalsoja gandrīz 1,5 miljoni cilvēku. Pirmie rezultāti no padomju nostalģijas miglā grimstošajiem laukiem bija, kā gaidīts, nelabvēlīgi eiropeiskai izvēlei, tomēr, vakaram stiepjoties garumā, «par» balsojums tikai lēnām pieņēmās spēkā un līdz pusnaktij nebija sasniedzis pat 45%.
