Mikolajivas komunālā dienesta darbinieces 2. augustā uzkopj ielu pēc raķetes trāpījuma studentu kopmītnēm. Foto — Scanpix.
Lai gan no Mikolajivas apgabala gubernatora Vitālija Kima bieži staro neizsmeļams optimisms, kas kļuvis par tādu kā Ukrainas pretestības zīmolu, dzīve Mikolajivā tomēr nav viegla, saka vietējo ziņu izdevuma Korabelov.info vadītājs Sergejs Belovs. Karadarbība ap Mikolajivu, kur pirms kara dzīvoja gandrīz pusmiljons cilvēku, nerimst. Pilsēta atrodas stratēģiski svarīgā vietā starp jau okupēto Hersonu un Krievijas iekāroto Odesu.
Mikolajiva ir pakļauta pastāvīgām apšaudēm ar iekārtām Grad, Smerč un S-300, kas patiesībā ir domātas lidmašīnu notriekšanai, bet kuras, nedaudz pārveidojot, ienaidnieks sācis izmantot, lai apšaudītu objektus uz zemes.
«Piektdien trāpīja autobusu pieturā, nogalinot piecus cilvēkus, svētdien raķete trāpīja mājai, kurā dzīvoja uzņēmējs un multimiljonārs Oleksijs Vadaturskis, nogalinot viņu kopā ar dzīvesbiedri, pirmdienas rītā sagrāva slimnīcu. Par upuru skaitu man nav precīzas informācijas, jo kara laikā daudzas lietas neizpauž militāru apsvērumu dēļ,» stāsta Sergejs. «Viņi šauj, kur pagadās, pa skolām, pa dzīvojamajām mājām. Kādam manam draugam sagrāva pat privātmāju. Taču vienlaikus pilsēta turpina dzīvot, kursē sabiedriskais transports, mikroautobusi, cilvēki dodas uz darbu. Mēs tiekam bombardēti kopš kara pirmajām dienām. Sākumā bija vēl trakāk, jo okupanti bija tuvāk un šāva arī ar mīnmetējiem.»
