Volodimirs Birjukovs Rīgā ar draugu mūziķi Ralfu Eilandu. Foto no privātā arhīva.
Atpūsties nesanāk, jo ir ļoti daudz darba, stāsta žurnālists no Kijivas Volodimirs Birjukovs, kurš jau trešo nedēļu atrodas Rīgā, savas valsts Kultūras ministrijas uzdevumā palīdzot dažādu pasākumu organizēšanā Ukrainas atbalstam, kā arī strādā ar medijiem. Fiziski esot Latvijā, visa dzīve paiet Ukrainas informācijas telpā. Taču strādāt valstī, kurā nenotiek karš, nemēdz pazust internets un neskan nebeidzamas gaisa trauksmes, esot daudz vieglāk un produktīvāk.
«Pēdējās dienas bija drusku nepatīkamas. Kaut kur Krievijā internetā atkal ir nopludināts mans telefona numurs. Troļļi man nemitīgi raksta un sūta naida ziņas,» viņš saka. «Raksta, ka Ukraina nekad nebūs brīva, ka visa pretošanās ir bezjēdzīga. Draud, ka atradīs mani un izrēķināsies. Es nemaz neteikšu to sliktāko, ko man raksta, jo tas nav pieklājīgi. Pēdējās trīs dienās esmu saņēmis apmēram 70 šādu ziņu dienā. Gadās, ka arī piezvana. Vienreiz trijos naktī piezvanīja un prasīja: «Ko tu guli? Uz Kijivu lido raķetes.» Viņi nezina, ka esmu Rīgā. Tas nav patīkami, bet nevēlos arī mainīt savu numuru. Es pat mēģinu runāt ar viņiem, taču, iespējams, nāksies bloķēt visus Krievijas numurus.»
