Pirmdien Kijivā sāka demontēt Tautu draudzības pieminekli, kurā divas statujas simbolizē ukraiņu un krievu strādniekus. Piemineklis Ukrainas galvaspilsētas centrā tika atklāts 1982. gadā, kad svinēja PSRS dibināšanas 60. jubileju. Foto — Scanpix.
Ņemot vērā pavasarīgo laiku un pareizticīgo Lieldienas, iepriekšējās brīvdienās kijivieši būtu masveidā devušies pie dabas grilēt gaļu, jo tāda ir ukraiņu tradīcija, stāsta žurnālists Volodimirs Birjukovs, kura gaitām Ir seko kopš kara pirmajām dienām. Taču šobrīd tas ir pārāk bīstami, pat ja Kijivas tuvumā vairs nenotiek kaujas. Apkaimes mežos palicis daudz Krievijas armijas mīnu. Tāpēc kijivieši šogad cepuši šašlikus uz savu daudzstāvu namu balkoniem vai pagalmos, smaržojusi visa pilsēta.
«Es gan pats lielākoties biju dažus kilometrus ārpus Kijivas. Palīdzēju ar tīrīšanas darbiem draugiem, kuru māja pirms dažām nedēļām cieta apšaudē,» viņš stāsta. «Viņi pēc kara pirmajām pāris nedēļām bija aizbraukuši uz valsts rietumiem, tagad ir atpakaļ. Raķetes šķemba kaut kā jocīgi trāpījusi tieši līdzās. Blakus esošā māja sabrukusi kā kāršu namiņš, bet manu draugu mājoklis mazāk cietis. Tiesa, pārrauts augstsprieguma vads, un mājā sadegušas pilnīgi visas elektroierīces. Izsisti logi, kurus tagad ielika. Nākamnedēļ labos jumtu. Iekšā joprojām ir ļoti auksts naktī. Piedāvāju palikt pie manis, bet viņi teica, ka izlīdzēsies ar daudzām segām. Viņiem griboties būt mājās.»
