Muamars Kadāfi ar savu miesassardžu svītu vizītē pie Ukrainas prezidenta Viktora Juščenko 2008.gadā.
Tieši pirms 43 gadiem pie varas nākušais un nupat gāztais diktators Muamars Kadāfi ir atstājis dziļas rētas Lībijas politiskajā un ekonomiskajā dzīvē. Viņa «noziegumi» pret modi ir pati mazākā problēma
Kad 1969.gada 1.septembrī virsnieka Muamara Kadāfi vadīta armijnieku grupa gāza karali Idrisu, viņš pats sevi dēvēja par tuksneša filozofu un pasludināja, ka jaunā politiskā sistēma - Pastāvīgā revolūcija - aizvietos gan kapitālismu, gan sociālismu. Taču gadiem ejot, tā dēvētā revolūcija iznīcināja gandrīz ikvienu institūciju, kas varētu iebilst vai traucēt pašam līderim. Tagad valstī ir vakuums, jo nav neviena, kas tiesiski mantotu varu. Nav parlamenta. Nav vienotas militārās pavēlniecības. Nav politisko partiju. Nav pilsoniskās sabiedrības. Nav nevalstisko organizāciju. Valdības ministrijas atgādina tukšas čaulas, izņemot valsts naftas kompāniju.
