Brexit un Trampa ievēlēšana rāda — pat nelielas atšķirības var radīt lielas sekas
Trauksme un nervozums valda visās sarunās par politiku — Vienotības pussabrukums un Kaimiņa aurojošais uznāciens radījis sen nepieredzētu nestabilitātes sajūtu. Daži baidās, ka 13. Saeimas vēlēšanas varētu pārvērst Latviju par Putina postpadomju piedēkli, citi, ka pārtapsim Ungārijas «neliberālās demokrātijas» epigonā.
No aptaujām arī neko nevar saprast, jo partiju reitingi tajās mētājas kā lapas oktobra vējā. Trijās svaigākajās aptaujās vienas partijas reitings var atšķirties līdz pat deviņiem procentpunktiem. Varbūt tas nav tik svarīgi Saskaņas balsotājiem (12,7% atbalsts Norstat aptaujā, bet 19% Factum). Bet ko domāt tiem vēlētājiem, kuri nevēlas atdot balsi par partiju, kura beigās neiekļūs Saeimā, un kuriem nu jāizlemj, vai Attīstībai/Par! atbalsta 2,6% (Norstat) vai 5% (SKDS), vai 11% (Factum), vai arī par Jauno Vienotību gatavi balsis atdot 3,8% (SKDS) vai 6,1% (Norstat), vai 9% (Factum) vēlētāju.
