Zīmējums — Ernests Kļaviņš.
Ja jaunā valdība legalizēs trastu veidošanu, Latvija faktiski kļūs par ārzonu - brīdina nelegālās naudas apkarotāji
Lai arī Laimdotas Straujumas (Vienotība) valdība solījusies turpināt līdzšinējo kursu ēnu ekonomikas apkarošanā, šī apņemšanās izrādījusies tikpat nenoturīga, cik ilgi gaidītais sniegs. Vismaz jautājumos, kas skar lielu naudu un turīgu ļaužu intereses to paslēpt.
Pirms pusgada Latvijas Komercbanku asociācija vērsās Tieslietu ministrijā (TM) ar lūgumu izvērtēt iespējas Latvijai ratificēt Hāgas 1985.gada konvenciju par trastiem piemērojamo likumdošanu. Tolaik Jāņa Bordāna (Nacionālā apvienība) vadītā ministrija atbildēja, ka konvencija pašlaik ir spēkā tikai divpadsmit pasaules valstīs (pārsvarā anglosakšu tiesību lokam piederīgās) un tās ratificēšanu nav lietderīgi apspriest, jo trasta juridiskais regulējums neatbilst Latvijas tiesību sistēmai kopumā. Ministrija vērsa uzmanību, ka attīstītās valstis mazina trasta lomu, jo tas faktiski kalpo kā mantas noslēpšanas institūts, kā arī atgādināja - Latvija gatavojas kļūt par pilntiesīgu dalībnieci Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD), tāpēc trasta institūta ieviešana būtu pretēja izvirzītajam mērķim nodrošināt caursakatāmību finanšu sektorā.
