Nacionālais Veselības dienests izmisīgi cenšas pierādīt, ka viens no pēdējās desmitgades vissliktāk īstenotajiem valsts projektiem E-veselība ir dzīvotspējīgs. Pagaidām gan nekas par to neliecina, un projekta uzraugi saskata risku, ka tas nomirs, nesācis darboties
Ģimenes ārste Līga Kozlovska savā ārsta prakses vietā Balvos darba dienu sāk tāpat kā daudzi citi, tas ir, ieslēdzot datoru. Jau gadiem viņa izmanto programmatūru Ārsta birojs, ko lieto aptuveni puse ģimenes ārstu, atšķirīgs ir tikai izstrādātājs. «Kad pie manis ierodas pacients, atveru viņa apskates lapu, un tajā ir viss nepieciešamais - veselības stāvoklis, slimību vēsture, sūdzības, noteiktās diagnozes, nozīmētie izmeklējumi, ārstēšanas gaita,» stāsta ārste Kozlovska. Ārsta birojs ir saslēgts vienā sistēmā ar Balvos pieejamu laboratoriju, tāpēc ārste priecājas, ka tur veikto izmeklējumu rezultātus viņa redz pacienta profilā. Ārsta birojā ir arī dažādas nepieciešamās veidlapas, darbnespējas lapa, receptes, viss vajadzīgais. Nelaime tikai viena - šai programmatūrai nav nekā kopēja ar valsts izstrādāto projektu E-veselība.
