Bataragu ģimene. Foto — Reinis Hofmanis.
Mēs tiekamies kafejnīcā Rīgā, jo Bataragu ģimeni no Jēkabpils esmu pārtvērusi atgriežamies no ceļojuma pa Horvātiju. Visi četri: Elīna, Sandris, viņu meita Hanna un audžudēls Jānis (vārds mainīts). Puikam ir gads un astoņi mēneši, audžuģimenē — kopš šā gada jūlija. No bioloģiskās ģimenes šķirts, kad bija gadu vecs un bērnunamā pavadījis četrus mēnešus. Jānis ir aktīvs un mīlīgs. Ar lielu interesi par apkārtni un cukurtrauku, jo mājās saldumi nav bieži dabūjami. Elīna stāsta, ka ceļojums viņus pamatīgi nogurdinājis, jo Jānim sākuši nākt zobi. Nav tā kā par vēlu? «Laikam jau iepriekš trūka vitamīnu, ja tikai tagad nāk zobi un aug mati. Kad mēs viņu ieraudzījām, to vispār nebija. Droši vien bija nodzīti. Nezinājām, kādā krāsā būs,» smaida Elīna. Par manu piezīmi, ka puika ir smalkas miesasbūves, Sandris atsaka: «Tagad viņš ir apvēlies! Es nekad dzīvē nebiju redzējis tik tievu bērnu!»
