Šoruden sperti pirmie soļi uz Rail Baltica īstenošanu - pagaidām vilciena atiešanas laiku vēl neesam nokavējuši
Gada sākumā, kad pēc tālaika prezidenta Valda Zatlera vizītes Maskavā pēkšņi uzvirmoja runas par vēlmi būvēt ātrgaitas pasažieru vilcienu Rīga-Maskava vienlaikus pieauga satraukums, ka Latvija varētu atteikties no ieceres piedalīties jau kopš 1994.gada lolotās ieceres nodrošināt iespēju nokļūt no Rīgas līdz Varšavai ar vilcienu bez pārsēšanās.
Pavasarī Latvijai nācās uzklausīt daudz skarbu vārdu no Briseles par neizlēmību šajā jautājumā, tomēr, par spīti retorikai, projekts ar nosaukumu Rail Baltica turpinājis virzīties uz priekšu. Vasarā britu konsultanti AECOM publiskoja apjomīgu izpētes materiālu, kurā ieteica optimālo trasi, aprēķināja gaidāmās izmaksas un iezīmēja projekta kalendāru. Tas paredz izveidot jaunas trases ar Eiropas platuma sliedēm no Tallinas līdz Polijas robežai, un, lai arī tas nebūtu «īsts» ātrvilciens kā Francijas TGV vai Japānas Šinkansen, kuri brauc ar ātrumu 250-300 km/h, Rail Baltica tomēr pārvadātu pasažierus ar vidējo ātrumu 170 km/h, bet kravas - 68 km/h. Oktobrī Eiropas Komisija apstiprināja transporta ģenerāldirektorāta izstrādāto priekšlikumu nākamajai ES «septiņgadei» - 2014.-2020.gada budžeta satvaram -, kurā 30 miljardi eiro atvēlēti transporta ceļu attīstībai, un Rail Baltica iekļauts ES «pamattīklā», kura finansēšana kļūtu par ES prioritāti. Savukārt Baltijas valstu premjeri 10.novembrī Tallinā nolēma Rīgā izveidot kopuzņēmumu Rail Baltica attīstībai, par mēnesi apsteidzot AECOM noteikto termiņu. Taču ceļš līdz galamērķim ir tāls - kopējais projekta realizācijas laiks ir 13 gadi, un vēl jāpārvar tāds būtisks šķērslis kā finansējuma piesaiste.
