Anna Jansone un Juris Evertovskis šā gada augustā. Foto publicējam ar vīra atļauju. Foto — Māra Juberte-Vītola.
Annas Jansones pazušana un četrus mēnešus vecās meitiņas nāve liek pievērst uzmanību pēcdzemdību aprūpei, ko saņem jaunie vecāki. Šobrīd tā nav pietiekama
Pēdējā grāmata, ko Anna Jansone izlasīja, bija Pazudusī meita. To viņa joka pēc nopirka vasarā, ieraugot zviedru autores vārda un uzvārda sakritību. Detektīvromāns sākas ar to, ka pagājuši jau pieci gadi, kopš kriminālizmeklētājs Barks klīst gar ezeru, meklējot norādes par pazudušo meitu.
Ir pagājis pusotrs mēnesis, un joprojām nav zināms, kas noticis ar Annu. Pēc jaunākās meitas piedzimšanas viņu sāka vajāt uzmācīgas domas par bērniņa veselību un pašnāvību. Izstāstīja par to vīram, un abi nolēma, ka nepieciešams meklēt ārsta palīdzību. Bet gandrīz visur, kur zvanīja, rindas pie psihiatra stiepās divu trīs mēnešu garumā.
