Krievija aizvien vairāk palīdz separātistiem, jo viņi zaudē kauju pēc kaujas
Krievijas pašpasludinātā uzvaras gājiena izvēlētais ceļš kļūst aizvien šaurāks un staignāks.
Straujā Krimas aneksija daudzos Krievijā un, iespējams, pat Kremlī, radīja eiforisku pacēlumu un sajūtu, ka Putina spējas pakļaut kaimiņvalstis ir teju neierobežotas, bet pasaule labākajā gadījumā kaut ko nevarīgi protestēs, taču nevarēs saņemt dūšu spert reālus soļus Krievijas iegrožošanai.
Taču pēdējo nedēļu notikumi aizvien skaidrāk parāda, ka Putins nav kaut kāds visvarens burvis, kas ar varu un viltu viegli pakļauj sev pārējo pasauli.
Jau kopš jūnija beigām viņa inspirētie un atbalstītie separātiskie spēki Austrumukrainā cieš zaudējumu pēc zaudējuma. Krimas paņemšana bez neviena šāviena un separātistu sākotnējie panākumi, sagrābjot virkni pilsētu Doņeckas un Luganskas reģionā, radīja iespaidu, ka Ukrainas bruņotajiem spēkiem nav reālu spēju pretoties pat šādiem viegli apbruņotiem bandītiskiem veidojumiem. Taču kopš jūnija beigām Ukrainas bruņotie spēki ir sākuši mērķtiecīgu un efektīvu kampaņu kontroles atgūšanai pār separātistu sagrābto teritoriju. Jaunā valsts vadība, rietumvalstu apmācība un piegādātā informācija, brīvprātīgo pieplūdums - tas viss acīmredzot ir īsā laikā nozīmīgi stiprinājis Ukrainas armijas kaujasspējas. Rezultātā jau līdz 6.jūlijam separātisti tika izsisti no divām nozīmīgām pilsētām - Kramatorskas un Slovjanskas, pēdējā bija kļuvusi par sava veida prokrievisko spēku simbolu. Doņeckas aplenkums kļūst aizvien ciešāks, un katru dienu pienāk ziņas, ka separātisti zaudējuši vēl kādu tai tuvumā esošu apdzīvoto vietu.
