Kitija Balcare.
Lielākiem uzņēmumiem ar starptautisku pieredzi sociālās atbildības aktivitātes ir sakārtotākas un mērķtiecīgākas, bet mazākie uzņēmumi pārsvarā koncentrējas uz gadījuma aktivitātēm - ja kāds palūdz atbalstu, to izvērtē, taču pietrūkst mērķtiecības. Latvijā sociālā atbildība ir jauns jēdziens, tāpēc starptautiskās uzņēmumu ķēdes ieliek pamatus un liek vietējiem uzņēmumiem domāt šajā virzienā. Un mazie uzņēmumi mācās no lielajiem.
Joprojām labdarība un sponsorēšana ir klasiskais priekšstats par sociālo atbildīgumu. Tā ir amerikāniskā pieeja, kad uzņēmumi līdzdarbojas, mērķgrupām dodot naudu, produktus un sniedzot pakalpojumus. Eiropas pieeja, kas arvien vairāk attīstās, ir vērsta uz investīcijām, tās sasaistot ar uzņēmuma stratēģiskajiem mērķiem. Piemēram, uzņēmums, kas nodarbojas ar finanšu pakalpojumiem, iesaistot darbiniekus, pēc iekšējas izvērtēšanas par prioritāti izvirza jauniešus. Tad naudu nevis vienkārši novirza, teiksim, bērnunamam, bet gan piedāvā savu darbinieku zināšanas un māca bērnunama audzēkņus rīkoties ar savu budžetu. Savukārt sensitīvās nozares, piemēram, alkohola vai ne visai veselīgas pārtikas ražotāji, apzinoties savu ietekmi, var darboties preventīvi, izglītojot sabiedrību šo uzņēmumu produkciju lietot atbildīgi. Šādas investīcijas atgriežas atpakaļ sabiedrībā izglītotāku sabiedrības pārstāvju veidā.
