Budapeštas centrālajā tirgū.
Ungārija ir visapņēmīgākā valsts, kas ķērusies pie dažādu neveselīgu pārtikas produktu patēriņa ierobežošanas, apliekot tos ar jauniem nodokļiem. Vai šāda taktika tiešām darbojas?
Gizela Bereša strādā pārtikas veikalā Zena vienā no Budapeštas rajoniem, kur pārsvarā dzīvo cilvēki ar vidējiem ienākumiem. Viņa katru dienu redzot, kā praksē darbojas tā dēvētais sāls nodoklis. «Pēc skolas ienāk bērni un uzreiz paķer čipsu pakas, bet, kad es pasaku cenu, viņi tās noliek atpakaļ. Dažu zīmolu apgrozījums ir samazinājies par 10 procentiem.»
Dažādu veidu nodokļus specifiskiem pārtikas produktiem ir ieviesušas vai apsvērušas vairākas valstis, piemēram, Francija, Somija, Dānija, Lielbritānija, Īrija un Rumānija. Līdzīgi rīkojušās arī dažas pilsētas Amerikā. Tomēr neviena valsts šim jautājumam nav pievērsusies tik nopietni kā Ungārija, kas pēdējā pusotra gada laikā ir ieviesusi papildu nodokli produktiem ar augstu sāls daudzumu, augstu cukura daudzumu un dažām enerģijas dzērienu sastāvdaļām, cerot, ka ieguvumi būs divi: papildu ienākumi valsts budžetā un cilvēku atturēšana no neveselīgiem produktiem. Jaunajos nodokļos iekasēto naudu plānots novirzīt veselības sistēmai, kas pēdējos taupības gados arvien smagāk izjūt līdzekļu trūkumu.
