Viļņā lemtais būtiski stiprinās Baltijas valstu drošību
Vēsturisks notikums. Tā raksturot NATO valstu un valdību sanāksmi Viļņā šonedēļ nebija pārspīlēti jau pirms sanāksmes sākšanās. Tajā pirmo reizi kā pilntiesīga dalībvalsts piedalījās Somija, bet dienu pirms sanāksmes Turcija apsolīja ratificēt arī Zviedrijas pievienošanās protokolu. (Ungārija uzreiz pavēstīja, ka arī tai ratificēšana nu esot tikai «tehnisks jautājums».) Jau pavisam drīz NATO būs 32 valstu aizsardzības savienība.
Baltijas jūras kļūšana par «NATO ezeru» fundamentāli maina drošības situāciju mūsu reģionā. Mūsu drošību būtiski stiprinās arī NATO aizsardzības doktrīnas mainīšana no ienaidnieka atturēšanas uz dalībvalstu zemes «katra centimetra» aizstāvēšanu jau no uzbrukuma pirmā brīža. NATO tagad ir detalizēts 4000 lappušu mūsu reģiona aizsardzības plāns. Kanādas vadītā NATO desmit valstu kaujas grupa Latvijā dažu gadu laikā palielināsies līdz 3500 karavīru brigādei. Vācija ir paudusi gatavību sūtīt 4000 karavīru uz Lietuvu.
