Foto no F64 arhīva.
«Sveiks, vai vari palīdzēt paziņam no Sīrijas?» Ar šādu zvanu kādam iebraucējam, kurš legāli uzturas Rīgā vai citur Eiropā, var aizsākties nelegālas cilvēku kontrabandas ķēdīte. Tajā iesaistīti arī desmitiem Latvijas iedzīvotāju, kas agrāk Latgalē nodarbojušies ar preču kontrabandu, bet tagad pievērsušies jaunam «biznesam» - nelegālo imigrantu ievešanai Eiropas Savienībā no Krievijas. Kā tas notiek, un kā tiesībsargi pūlas apturētu šo plūsmu, kas divu gadu laikā ir desmitkāršojusies?
Televīzijā redzam Vidusjūras krastos filmētus kadrus, kur piestāj pārpildītas bēgļu laivas, taču robežpārkāpēji ir mums arī krietni tuvāk. Latvija un arī citas Krievijas robežvalstis pēdējos gados kļuvušas par migrantu tranzītkoridoru. Piemēram, pērn Somijas Lapzemē no Krievijas ieradās 694 patvēruma meklētāji, bet šā gada pirmajās nedēļās - jau 700, liecina somu robežsardzes dati. Ilgstoši rūpīgi nenostiprinātā robeža liek sevi manīt arī Latvijā - pērn noķerts gandrīz desmit reižu vairāk robežpārkāpēju nekā pirms diviem gadiem. Labāka situācija ir Igaunijā, kas nostiprināja savu robežu pēc tam, kad 2014. gadā krievi pierobežā nolaupīja igauņu Drošības policija virsnieku, - pērn no Krievijas ienākuši tikai 13 cilvēki.
