Ilustrācija — Freepik.
Pusotrs tūkstotis nedziedināmi slimu cilvēku šogad jau saņēmuši valsts apmaksātu hospisa aprūpi savā mājvietā, jo ieviests jauns pakalpojums — mobilās komandas. Tomēr tā ir neliela daļa no pacientiem, kam nepieciešama paliatīvā aprūpe. Vismazāk aizsargātie pašlaik ir tie, kas vēl nav uz nāves gultas
Pirms diviem gadiem Verai konstatēja ļaundabīgu audzēju kuņģī. Par spīti dažādām terapijām, šā gada sākumā sešdesmitgadnieces veselība ļoti pasliktinājās. Lielākā krīze bija vasaras vidū, kad Vera piedzīvoja insultam līdzīgus simptomus. Izmeklējumi slimnīcā atklāja — attīstījušās metastāzes, stāsta dēls Edgars Kozinda. Mammu apārstēja, taču pēc pusotra mēneša insulta simptomi atkārtojās. Audzējs bija skāris smadzenes, ārsti nozīmēja paliatīvo aprūpi. Veru uzreiz uzņēma Austrumu slimnīcā, jo situācija bija kritiska. «Apstākļi slimnīcā bija labi, bet gaisotne depresīva. Tāpēc, tiklīdz mamma kaut cik atguvās, varēja apsēsties un piecelties kājās, teica — grib mājās,» atceras dēls.
