DigitadGlobe un Zinātnes un starptautiskās drošības institūta 2004. gadā uzņemtajā fotogrāfijā redzama Parčinas militārā bāze, kas atrodas aptuveni 30 kilometru attālumā no Irānas galvaspilsētas Teherānas. Izlūkdienestiem jau sen bija aizdomas, ka Parčinā notiek kodolaktivitātes, taču Irāna to visu laiku bija dēvējusi par militāro bāzi, kurai nav nekāda sakara ar kodolizmēģinājumiem. Foto — Scanpix/LETA.
Kā Izraēla nakts tumsā ielauzās pie Irānas kodolnoslēpumiem
Tuvodamies noliktavai pelēkā Teherānas komercrajonā, Mossad aģenti skaidri zināja, cik daudz laika ir viņu rīcībā, lai atslēgtu signalizāciju, uzlauztu divas durvis, ar degli izgrieztos cauri desmitiem milzīgu seifu un izkļūtu no pilsētas ar pustonnu slepenu materiālu: sešas stundas un 29 minūtes.
Kā Izraēla bija atklājusi gada laikā kopš noliktavas novērošanas sākšanas, irāņu sargu rīta maiņa sākās pulksten septiņos. Mossad aģentiem bija pavēlēts no turienes pazust jau pirms pieciem rītā, lai atliktu pietiekami daudz laika arī bēgšanai. Irāņu sargiem uzreiz pēc ierašanās būtu skaidrs, ka ir nozagta liela daļa valsts slepenā kodolarhīva, kas dokumentēja gadiem ilgo darbu pie atomieročiem, kodolgalviņu dizainu un to ražošanas plānus.
