Nekustamo īpašumu attīstītāju biznesā Latvijā dominē igauņi, lietuvieši un skandināvi. Tas attiecas gan uz jauno mājokļu tirgu, gan uz ieguldījumiem biroju, tirdzniecības centru un citu komercplatību tapšanā. Kāpēc šajā perspektīvajā nišā pagaidām ir tik maz Latvijas uzņēmumu? Vai tāpēc Rīgā jauno projektu ir mazāk nekā Viļņā un Tallinā?
Pārdaugavā — Dzirciema nams, netālu no VEF — Pagalms 2.0 un Jaunā Teika, bet Imantā — Annas parks. Tie ir 2021. gada sākumā pārdošanā esošie daudzdzīvokļu nami Rīgā. Aiz šiem un citiem izteikti latviskajiem vārdiem tikai retu reizi stāv kāds vietējais nekustamo īpašumu attīstītājs. Pārsvarā jauno dzīvokļu tirgū Rīgā saimnieko ārvalstu kapitāls.
Četri lielākie jauno projektu attīstītāji galvaspilsētā (līderi, kas pārdevuši gandrīz pusi no visiem pērn pārdotajiem īpašumiem jaunajos dzīvokļu māju projektos) ir zviedru Bonava, somu YIT, igauņu Merks un lietuviešu Hanner, izpētījuši nekustamo īpašumu tirgus analītiķi no uzņēmuma Colliers. Atšķirībā no Latvijas lielākie nekustamo īpašumu attīstītāji Igaunijā un Lietuvā ir uzņēmumi ar vietējo kapitālu un saknēm.
