Komisija iesniegusi prokuratūrā datus par vairāk nekā 100 komersantiem, kuru darbības rada aizdomas par krāpšanos — viņi pārdevuši valstij savu saražoto enerģiju par paaugstinātu cenu, bet vienlaikus pirkuši no Latvenergo elektrību savām vajadzībām. Ilustrācija — Ernests Kļaviņš.
Pēc deviņiem mēnešiem Saeimā darbu noslēdz OIK parlamentārās izmeklēšanas komisija — ko deputāti ir atklājuši?
Obligātā iepirkuma komponente (OIK), kuru katrs Latvijas iedzīvotājs un uzņēmējs ik mēnesi maksā savos elektrības rēķinos, nav sabiedrības interesēs, tomēr tā ir likumīga. Tā kodolīgi varētu kopsavilkt parlamentārās izmeklēšanas komisijas deputātu secinājumu. Tas atspoguļojas 52 lappušu ziņojumā, ar kuru šonedēļ iepazīsies Saeima.
Komisiju izveidoja pērn maijā, jo visas partijas pirms vēlēšanām bija solījušas likvidēt OIK, īpaši to kampaņā uzsvēra KPV LV un Saskaņa. Jaunievēlētā Saeima pat pieņēma īpašu lēmumu, ka OIK jāatceļ jau pērn martā, taču valdība juridisku risku dēļ atteicās pēkšņi noraut stopkrānu, un maksājumi turpinās — šobrīd tie ir aptuveni 150 miljoni eiro gadā. Jau agrāk konstatēts, ka zaļās enerģijas atbalsts Latvijā ir daudz dāsnāks nekā kaimiņvalstīs, laikā no 2008. līdz 2017. gadam tas sasniedza 2,67 miljardus eiro.
