
Skats un gandrīz tukšo Pentedatilo ciemu Itālijas dienvidos — pašā ģeogrāfiskā «zābaka purngalā». Foto — Der Spiegel.
Pensionēta itāliete un jauns migrants no Mali iedveš jaunu elpu pamestā ciematā Itālijā. Vai tas ir veids, kā atdzīvināt iztukšotos laukus?
Pentedatilo ciemā Itālijas dienvidos, kur katrai trešajai mājai vairs nav jumta, dzīvo 10 kaķi, viens suns un trīs cilvēki. Kad vakarā baznīcas zvans noskandina sešas reizes, no baltas vienstāva mājas izsteidzas ducis amerikāņu, lai baudītu saulrietu. No terases paveras plašs skats uz ieleju, agavju un bumbieru audzēm un arī Jonijas jūru pie horizonta. Var saskatīt pat Etnas kalnu jūras šauruma otrā pusē.
Tūristus uz šo gleznaino ciemu pašā Itālijas kartes «zābaka» purngalā atvedis gids, lai vienlaikus iepazīstinātu ceļotājus arī ar diviem cilvēkiem, kuri nolēmuši dzīvot šajā «nekurienē», — Rozellu Akilanti un Maku Tunkaru. Bijušajai pastniecei itālietei ir mazliet virs 60, bet bēglim no Mali nepilni 30. Paši kļuvuši par sava veida tūristu apskates objektu. Pussabrukušajā ciematā, kas atrodas nabadzīgajā Itālijas dienvidu reģionā Kalabrijā, bez viņiem dzīvo vēl tikai viena sieviete, kas pārdod rokdarbus.