Džūlians Asanžs. Foto — Scanpix.
Džūljena Asanža paskaidrojums par savu lolojumu WikiLeaks ir īss - totāla atklātība! To gan nevar teikt par viņa paša dzīvi un ceļu līdz atpazīstamībai visā pasaulē. Šis raksts tapis pirms pēdējiem skandāliem: amerikāņu diplomātiem izzagto e-pastu publicēšanas un Asanža aresta par iespējamām izvarošanām Zviedrijā
Gadsimtu vecā māja Gretisgātas ielā Reikjavīkā ir maza un balta, netālu no Atlantijas okeāna. Mainīgie ziemeļu vēji pēkšņi var atnest sniegu pat pavasarī, un tad pilsētā iestājas dīvains klusums. Tāds bija arī 30.marta rīts, kad garš austrālietis Džūljens Pols Asanžs ar pelēkām acīm un sudraba matu ērkuli ieradās noīrēt šo māju. Ģērbies pelēkā slēpošanas kombinezonā un ar nelielu pavadoņu grupu. «Esam žurnālisti,» teica īpašniekam. Tikko bija sācies Eijafjadlajekidla izvirdums. «Rakstīsim par vulkānu.» Kad saimnieks aizgāja, Asanžs aizvilka aizkarus. Tos vairs neatvērs ne naktī, ne dienā. Māja bija kļuvusi par kaujas štābu jeb, kā sauca paši, Bunkuru. Minimāli mēbelētajās istabās tika izlikts pusducis datoru, un viņi sāka strādāt. Bez mitas. Viņu fokuss bija «Projekts B» - Asanža dots segvārds 38 minūtes garam video, kas uzņemts 2007.gadā Irākā no amerikāņu militārā helikoptera Apache. Video redzams, kā amerikāņi nogalina vismaz 18 cilvēku, to vidū divus Reuters žurnālistus. Vēlāk tas kļuva par skandālu, taču tobrīd tas bija stingri sargāts militārs noslēpums.
