Referendums sagrāva cerības ar krievvalodīgo mobilizāciju ietekmēt Latviju
Rezultāts fantastisks!! Kā kaut ko tādu vispār varēja pieļaut?! Pagājuši desmit gadi kopš referenduma par valsts valodu, bet vēl aizvien jūtama zvārošanās. No vienas puses, jūsmošana par pārliecinošo atbalstu latviešu valodai kā vienīgajai valsts valodai, no otras puses, sašutums, ka tāds balsojums vispār notika.
Līdzīga maldīšanās pretrunīgās jūtās bija vērojama arī toreiz, kad Nacionālā apvienība un nacionālboļševiku pirmsvēlēšanu saspēle gandrīz izraisīja negaidīti plašas sekas.
2010. bija Saeimas vēlēšanu gads. Ekonomiskās krīzes risināšanai NA nebija lāga, ko piedāvāt, tāpēc janvārī tā sāka vākt parakstus Satversmes grozījumiem par pilnīgu pāreju uz latviešu valodu izglītības sistēmā. Atbalsts bija vājš — tikai 2011. gada martā NA varēja iesniegt Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) nedaudz vairāk par 10 000 parakstu, kas procesu iekustināja, taču tas jau nākamajā etapā aprāvās, jo 10% balsstiesīgo neaizgāja parakstīties.
