Latvijas vēstures mācīšana nedrīkst aprobežoties ar «patriotisko audzināšanu»
Deputātu un viņu vēlētāju starpā nebija nekādas - ne kulturālas, ne saimnieciskas, ne sabiedriskas, ne dzīves vietas, ne tradīciju - saskares, deputāti palika par sevi un vēlētāji - par sevi. Tas radīja nemieru, atsvešināšanos, savstarpēju neuzticību, kamēr beidzot deputāts no «sava cilvēka» palika par svešnieku un zobgalības priekšmetu.
Rets būs tas lasītājs, kurš, izlasījis šos vārdus, nepadomās, ka tie precīzi apraksta attiecības starp Saeimas deputātiem un to vēlētājiem mūsdienās. Gandrīz vai katru dienu mēs gan ziņu raidījumos, gan ikdienas sarunās sastopamies ar ironiskām piezīmēm par «simt gudrajām galvām», un «plaisa starp varu un sabiedrību» Latvijas politiskajā apziņā jau rādās tik plaša un dziļa, ka tās tumšajās dzīlēs pazūd pat daudz tādu notikumu un faktu, kuri tomēr liecina par vēlētāju balss saklausīšanu «varas» gaiteņos.
