Pret Irānas kodolambīcijām ekonomika var izrādīties stiprāka nekā ieroči
Gadu mijā krasi saasinājās konflikts starp Rietumu valstīm un to sabiedrotajiem Tuvajos Austrumos no vienas puses un Irānas klerikāļu režīmu no otras. Teherāna draud bloķēt pasaules naftas tirdzniecībai vitāli svarīgo Hormuzas šaurumu, kas savieno Arābu jūru un Persijas līci, un nupat sarīkoja militāras mācības, lai nodemonstrētu savu gatavību to darīt. Savienotās Valstis paziņojušas, ka reģionā izvietotā Piektā flote to nepieļaus. Nervozāki politikas vērotāji jau pareģo drīzu un neizbēgamu karu.
Taču šis konflikts drīzāk ilustrē ekonomiskā spēka arvien pieaugošo nozīmi globalizētajā pasaulē, kurā brīva pieeja preču un naudas plūsmām vairākumā gadījumu ir svarīgāka nekā šauteņu un raķešu skaits noliktavās. Ieročiem arvien ir nozīme, kā rāda arī šis konflikts, kura galvenais iemesls ir Irānas režīma centieni iegūt vispostošākos no cilvēkiem pieejamajiem - kodolieročus. Taču konflikta saasinājums parāda, ka ekonomiski «ieroči» varētu būt iedarbīgi arī pret kodolambīcijām.
