Elbas Filharmonijas Lielā zāle atklāšanas koncertā 11. janvārī.
Jaunās Elbas Filharmonijas fani cer, ka milzīgās izmaksas un ilgā gaidīšana ir bijusi tā vērta - Hamburga ieņems nozīmīgu vietu pasaules kultūras kartē
Slīdošās kāpnes virzās gliemeža lēnumā. Tā tas tika iecerēts. Lai iekļūtu jaunajā koncertzālē, kas «uzsēdināta» uz vecas ostas noliktavas ķieģeļu mūriem, četras minūtes jāpavada uz eskalatora baltā tunelī ar tūkstošiem atstarojošu disku sienās un griestos. Tunelis ir izliekts, tāpēc tā beigas uzreiz nemaz nav redzamas. Kad beidzot tiek sasniegts skatu laukums ar plašu panorāmu uz Elbas upi, konteineru ostu un tajā strādājošajiem ceļamkrāniem, elpu tikpat lielā mērā aizgrābj arī pašas ēkas iekštelpa.
Brauciens pa slīdkāpnēm ir pēdējais ziņkāres ķircinātājs vērienīgajā projektā, kas daudzus gadus pamatīgi pārbaudīja Hamburgas pilsētas pacietību. Kad šveiciešu arhitektu firma Herzog & de Meuron pirms vairāk nekā desmit gadiem publiskoja pirmās projekta aplēses, celtniecības izmaksas tika lēstas ap 186 miljoniem eiro. Pirmajā budžeta koriģēšanā šis skaitlis uzlēca līdz 272 miljoniem. Pēc vairākkārtējas kavēšanās, revīzijām un pat tiesāšanās galīgais rēķins sasniedza 789 miljonus, izraisot gan asas politiskas debates, gan sabiedrības protestus.
