Vai Irākas karš būs pēdējais neierobežotais konflikts starp divu valstu armijām?
Gandrīz nemanot, nedēļu pirms Ziemassvētkiem beidzās karš, kurš pirms astoņiem gadiem izraisīja karstas diskusijas visā pasaulē, milzīgas demonstrācijas daudzu valstu galvaspilsētās un draudēja sašķelt gan NATO, gan Eiropas Savienību. Nevis ar uzvaras trompetēm, bet gan ar klusu, smagu nopūtu 15.decembrī ASV aizsardzības ministra Leona Panetas klātbūtnē (taču bez Irākas prezidenta vai premjerministra līdzdalības) tika nolaists Amerikas karogs karabāzē Bagdādē.
Svētdien pēdējais ASV konvojs - 500 kareivju 110 transportlīdzekļos - šķērsoja Kuveitas robežu, dodoties atpakaļ virzienā, no kura 2003.gada 20.martā amerikāņu vienības sāka straujo kustību uz Bagdādi un nežēlīgā diktatora Sadama Huseina režīma gāšanu. Taču drīz vien šķietamais uzvaras gājiens pārvērtās asiņainā partizānu karā ar mainīgām sekmēm un vēl aizvien neskaidru rezultātu. Tagad ne tiem, kuri savulaik karu atbalstīja, ne tiem, kuri kritizēja, nav daudz ko svinēt. Kopš 2003.gada jaunu problēmu un krīžu savairojies tik daudz, ka retam vairs paliek laika, lai padomātu par notikumiem Irākā.
