Matemātiski aina šobrīd izskatās bēdīga — lai arī ABLV bankā pietiek naudas norēķiniem ar visiem kreditoriem, kopš pašlikvidācijas sākšanas šī nauda vairāk ir iesaldēta nekā izmaksāta kreditoriem. Foto — Shutterstock.
Pirms trim gadiem Latviju satricināja ASV finanšu uzrauga FinCEN paziņojums par ABLV bankas iesaisti naudas atmazgāšanā, un drīz vien trešā lielākā kredītiestāde izlēma pašlikvidēties. Kāpēc likvidācija virzās tik gausi, un kā likumsargiem sokas ar gandrīz 200 kriminālprocesu izmeklēšanu?
Pagājušā gada 29. maijs nebija veiksmīga diena ABLV baņķieru dibinātajam fondam Novum Riga. Ar Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka vietnieka Sandija Vectēva lēmumu todien tika iesaldēti visi fondam piederošie līdzekļi, no kuriem lielāko daļu veidoja vērtspapīri miljoniem eiro vērtībā.
Pamatojums — dienesta rīcībā esošā informācija, ka fonda konti izmantoti naudas atmazgāšanai, lasāms neilgi pēc tam fonda publiskotajos dokumentos. Fonds Novum Riga bija starp tām 40 vietām Rīgā, kur valsts policija jūnijā veica kratīšanu tā dēvētajā ABLV pamatlietā. Šo kriminālprocesu pēc FinCEN paziņojuma 2018. gadā policija ierosināja, lai pārbaudītu aizdomas par ABLV iesaisti vērienīgā naudas atmazgāšanā. Šī ir Latvijas likumsargiem nepieredzēti apjomīga krimināllieta, kurā aizdomās par naudas atmazgāšanu no 2006. līdz 2018. gadam figurē simtiem ABLV klientu, bet apgrozījums pārsniedz miljardu eiro.
