Vitālijs Dubovs sporta klubā Arkan. Foto — Reinis Hofmanis.
No trenažieru zāles tikuši deputātu krēslos un dala naudu pašu organizācijām. Tāda ir jaunā Rīgas politiķu paaudze, kas papildinājusi Saskaņas rindas. Viņi liek aizdomāties, cik svarīga loma šādu sporta klubu aktīvistiem ir Ukrainas karā
Šāds stāsts ir gandrīz katrai bijušajai padomju pilsētai. Trenažieru zāle, kurā skarbajos deviņdesmitajos pulcējās ielu pusaudži, kļūst par kaut ko vairāk: par biznesa holdingu, politisku organizāciju un privātu armiju vienlaikus.
Krievijā deviņdesmitajos trenažieru zāles gādāja kaujiniekus noziedzīgajiem grupējumiem, kas reģionos dalīja ietekmes sfēras. Ukrainā trenažieru zālēs veidojās vienības, kas vēl tagad karo Donbasa konflikta abās pusēs.
Arī Rīgā ir līdzīgas «spēka vietas», tiesa, daudz glancētākas un likumpaklausīgākas nekā to Austrumu līdzinieces. Pieticīga Maskačkas trenažieru zāle, ko 2003. gadā izveidoja Latvijas armijas bijušais karavīrs Vitālijs Dubovs, kļuvusi par sabiedrisko organizāciju un komercuzņēmumu tīklu, kas cieši saistīts ar Rīgas domi. Kā kaismīgi narkotiku apkarotāji Dubovs un viņa draugi sportisti sākumā ieguva kontroli pār Rīgas Centrāltirgu un vēlāk kļuva par deputātiem — gan Rīgas domē, gan Saeimā.
