Mammas vietā papus

  • Katrina Benholda, © The New York Times News Service
  • 08.12.2021
  • IR
Francijas prezidents Emanuēls Makrons (pa kreisi), Vācijas kanclere Angela Merkele un Vācijas finanšu ministrs Olafs Šolcs G20 valstu samitā Romā oktobra beigās. Merkele bija uzaicinājusi Šolcu līdzi, lai nākamais Vācijas līderis personīgi varētu iepazīties ar citu valstu vadītājiem.
Foto — Scanpix

Francijas prezidents Emanuēls Makrons (pa kreisi), Vācijas kanclere Angela Merkele un Vācijas finanšu ministrs Olafs Šolcs G20 valstu samitā Romā oktobra beigās. Merkele bija uzaicinājusi Šolcu līdzi, lai nākamais Vācijas līderis personīgi varētu iepazīties ar citu valstu vadītājiem. Foto — Scanpix.

Jaunais Vācijas kanclers daudzējādā ziņā joprojām ir mīkla. Stājoties amatā, viņu nekavējoties sagaida lieli izaicinājumi, tāpēc rodas jautājums — vai viņš spēs aizpildīt savas priekšgājējas atstātās «lielās kurpes»?

Kad Olafs Šolcs cīnījās par nākamā Vācijas valsts vadītāja krēslu, viņam galvenokārt izdevās pārliecināt vēlētājus par vienu lietu: viņš būs tikpat spēcīga un amatā noturīga personība kā Angela Merkele. Viņš vienmēr bija labi informēts, atturējās no triumfa izrādīšanas un runāja bez liekvārdības — gluži kā līdzšinējā kanclere. Viņam izdevās ap sevi radīt stabilitātes auru, un pat ķermeņa valodā iezagās tāds pats žests kā Merkelei — uzrunājot cilvēkus, plaukstas veidoja dimanta formu, saliekot kopā roku īkšķus un rādītājpirkstus.

Jaunākajā žurnālā