7 lietas, ko ikvienam vērts zināt par Vispārīgo datu aizsardzības regulu
Sirsnīgi sveicam visus aprīlī dzimušos un īpaši: 80 gados — vienu personu, 85 gados — vienu personu! Šāds anonimizēts Cesvaines novada domes apsveikums nesen pāršalca Facebook, liekot vaicāt: vai tiešām pēc 25. maija, kad visā ES spēkā stājas Vispārīgā datu aizsardzības regula, nevienu vairs nedrīkstēs publiski saukt vārdā bez viņa piekrišanas?
Regula tiešām ieviesīs būtiskas izmaiņas veidā, kā atļauts vākt, uzglabāt un izmantot personu datus. Turklāt noteikumi attiecas uz jebkuru datu pārzini, kurš apstrādā informāciju par ES esošiem cilvēkiem, pat ja uzņēmējdarbību tas veic citviet. Taču Cesvaines dome noteikti ir pārcentusies. «Tagad ir iespaids, ka tas ir lielais bubulis, kas neko neļauj darīt. Bet regula pati par sevi neko neaizliedz. Aiz sarežģītiem formulējumiem slēpjas vienkāršas lietas — datu apstrādes mērķim jābūt godprātīgam un likumīgam,» skaidro Datu valsts inspekcijas (DVI) pārstāvis Lauris Linabergs.
