Lai nokļūtu līdz molam, Daugavgrīvas pludmalē jārāpjas pāri sagruvušiem betona stiprinājumiem, zem kuriem jūra izskalojusi krastu. Foto — Rolands Tjarve.
Latvijas jūras krasts vienmēr bijis nepastāvīgs, bet tagad lielākajā tā daļā notiek erozija, ko klimata krīze vēl pastiprinās. Jārēķinās ar teritorijas zaudējumiem un to, ka problēmas risinājumi nav lēti
Mūsu valsts zaudē savu teritoriju pretiniekam, ko esam paraduši uzskatīt par savu draugu, pat nacionālo bagātību. Klimata krīzei pastiprinot Baltijas jūras krastu erozijas procesus, paredzams, ka Latvija līdz 2060. gadam varētu būt par 10 kvadrātkilometriem mazāka, liecina Vides ministrijas aplēses.
Šoziem jūras postījumi bijuši īpaši vērienīgi, radot sabiedrībā satraukumu. Lai arī tūristu un atpūtnieku iecienītais Labraga stāvkrasts Jūrkalnē veidojies tieši erozijas rezultātā un nogruvumi tur notiek regulāri, šogad ap gadumiju tas nobruka līdz pat sešu metru platumā. Savukārt neilgi pēc tam jūra pilnībā paņēma Daugavgrīvas pludmali Rīgā, papostot arī tās krasta nostiprinājumus un krietni apgrūtinot pilsētnieku piekļuvi iecienītajai pastaigu vietai — molam.
