Ukrainas iebrukums Krievijā būtiski mainīs kara gaitu
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pirmdien atgādināja, ka Vladimira Putina valdīšanu Krievijā ievadīja zemūdenes Kursk katastrofa pirms 24 gadiem, un paziņoja, ka viņa gals būšot atkal «Kurska». Būtu pārlieku optimistiski prognozēt, ka Putins būs valdījis «no Kurskas līdz Kurskai». Taču Ukrainas iebrukums Krievijā 6. augustā ir pavērsiens karā un arī Krievijas vēsturē. Pirmo reizi vairāk nekā 80 gadu laikā Krieviju okupē ārvalsts karaspēks.
Kad 2000. gada 12. augustā Barenca jūrā avarēja K-141 Kursk ar 118 jūrniekiem, Putins uz jautājumu, kas notika ar zemūdeni, vienaldzīgi atteica: «Tā nogrima.» Pašlaik Krievijā pirmo reizi kopš Otrā pasaules kara ir iebrukusi svešzemju armija, Putins to dēvē par «provokāciju», «situāciju» vai «notikumiem uz robežas», taču ar parasto cinismu vien vairs nevarēs tautai aizbildināt milzīgo pazemojumu, kāpēc atkal «vācu tanki virzās uz Kursku», kā krievi izmisīgi taujā. Tanki pašlaik ir «leopardi», nevis «tīģeri» un «panteras» kā 1943. gada augustā, toties krievu karavīri bēg vai padodas.
