2023_11_haizivis.png
Valsts labticīgi dalījusi lielus Covid-19 grantus uzņēmumiem, kas iepriekš krāpušies ar PVN shēmām un aplokšņu algām. Tagad parādnieki nodokļos nav samaksājuši miljonus, atklāj Ir pētījums
Gandrīz vienu miljonu eiro valsts pandēmijas laikā uzdāvināja skaistumkopšanas impērijai Kolonna, kaut arī tā atkārtoti pieķerta aplokšņu algu maksāšanā un uzkrājusi milzīgu nodokļu parādu. Ne tikai mati pēc frizēšanas ataug — izrādās, līdzīgi var notikt arī ar slaveno salonu nodokļu parādiem, kas tieši pirms valsts grantu izmaksas pazūd kā pēc burvja mājiena, bet tad atkal parādās. Un seko maksātnespēja.
Kolonna ir viena no lielākajiem nodokļu parādniekiem, kas Covid-19 krīzē saņēma dāsnu valsts atbalstu, bet tagad nonākuši uz bankrota sliekšņa. Taču ne vienīgā.
Pandēmijas laikā vairāk nekā 12 tūkstoši uzņēmumu, kam būtiski saruka apgrozījums, no valsts saņēma atbalstu 570 miljonu apmērā. Taču, izpētot visus grantu saņēmējus, Ir atklāja, ka daudzi tagad nespēj nokārtot saistības pret valsti. Gandrīz piektdaļa atbalstīto uzņēmumu — vairāk nekā 2,3 tūkstoši — šoruden ir nodokļu parādnieki. Parādu kopsumma septembrī pārsniedza 51 miljonu eiro.
Lai gan nodokļu parādnieku starp grantu saņēmējiem nav vairāk kā vidēji valstī (30%), īpašu Ir uzmanību piesaistīja fakts, ka gandrīz pusi visas kopsummas veido tikai desmit uzņēmumi. Un to nesamaksātie nodokļi turpina diezgan strauji augt — novembra sākumā parāds sasniedza jau 27 miljonus eiro.
Tātad, lai stutētu krīzē šos desmit uzņēmumus, valsts atbalsta grantos tiem izdalīja vairāk nekā piecus miljonus eiro, bet tie tagad valstij ir parādā piecreiz lielāku nodokļu summu.
Iespējas šo naudu atgūt nav spožas. Pieciem no desmit lielākajiem parādniekiem šobrīd rit maksātnespējas process, vienam noteikta tiesiskā aizsardzība, bet divu uzņēmumu saimnieciskā darbība ir apturēta.
Vai nebija jau paredzams, ka valsts gāž naudu caurā mucā? Papētot šo parādnieku sarakstu, atklājas skandāls pēc skandāla, taču Valsts ieņēmumu dienests nav gatavs intervijai.
Triks ar parādiem
Lai uzņēmumi pandēmijas laikā varētu pretendēt uz valsts grantu sava apgrozījuma krituma kompensēšanai, tiem nedrīkstēja būt vairāk kā tūkstoš eiro liels nodokļu parāds. Vienīgais izņēmums — ja noslēgta īpaša vienošanās ar VID par labprātīgu nomaksu lielāka parāda gadījumā.
Taču, pētot uzņēmumu datus, Ir atklāja dīvainības ar parādiem. Piemēram, viens no lielākajiem parādniekiem grantu saņēmēju vidū pašlaik ir būvkompānija Ostas celtnieks. Tās nodokļu parāds nav radies pēkšņi.
Gadu pēc pandēmijas sākuma, 2021. gada martā uzņēmums saņēma pirmo grantu — 100 tūkstošus eiro. Pāris nedēļas iepriekš, februāra beigās, tam bija 220 tūkstošu nodokļu parāds, taču granta saņemšanas brīdī tas bija dzēsts. Tomēr marta beigās nodokļos atkal nebija samaksāti 186 tūkstoši. Mēnesi vēlāk — aprīlī — parāds atkal pazūd, un valsts izmaksā nākamo 100 tūkstošu eiro grantu. Taču maijā 219 tūkstošu parāds ir atpakaļ. Tad nāk jūnijs, un nodokļu parāds pazūd trešo reizi, ļaujot saņemt vēl divus grantus kopumā 150 tūkstošu vērtībā.
Kāda ir šo triku gala bilance? Ostas celtnieks pandēmijas atbalsta grantos saņēma 350 tūkstošus eiro, taču tagad ir valstij parādā jau 1,96 miljonus, un šovasar jūnijā tam pieteikta maksātnespēja.
Citā līgā spēlē uzņēmums Reho jeb skaistumkopšanas salonu ķēde Kolonna, kam parādi pazūd un atgriežas nevis tūkstošu, bet jau miljonu apmērā. Pirms valsts atbalsta saņemšanas 2021. gada februārī uzņēmumam bija 2,2 miljonu eiro nodokļu parāds. Taču Kolonna to dzēsa, un tai izdevās saņemt piecas grantu izmaksas 600 tūkstošu eiro vērtībā. Tomēr nākamā gada pavasarī parāds valstij atkal bija 2,2 miljonu līmenī kā iepriekš.
Galu galā valsts dāvātais miljons Kolonnu neglāba, tā tagad ir parādā valstij 2,8 miljonus eiro, uzņēmumam rit maksātnespējas process un tiesvedība.
Zīmīgi, ka pēdējās divas granta izmaksas, vairāk nekā 300 tūkstošus eiro, Kolonna saņēma pērn janvārī, lai gan tikai dažus mēnešus iepriekš VID bija veicis kratīšanas uzņēmumā un atkārtoti pieķēris aplokšņu algu maksāšanā. Un tā nebija pirmā reize.
Iepriekš algu blēdības atklājās 2019. gadā. Vēlāk izrādījās, ka nelegālā maksāšana bija apstājusies tikai uz pāris mēnešiem, tad atjaunota. Vienā no kratīšanām uzņēmuma telpās 2021. gadā kāds darbinieks mēģināja slēpt pierādījumus, iemetot 9000 eiro miskastē, toreiz medijiem stāstīja VID pārstāvji. Šā gada pavasarī VID lietu pret Kolonnu nosūtīja kriminālvajāšanai. Izmeklētāji lēš, ka aplokšņu algās no 2019. gada jūnija līdz 2021. gada maijam izmaksāti 2,6 miljoni eiro.
Uzņēmums savu vainu noliedz. «Apgalvojumi, ka Reho darbiniekiem ir izmaksāta skaidra nauda vai tā saucamās aplokšņu algas, man šķiet absurdi,» medijiem martā sacīja uzņēmēja Ieva Plaude-Rēlingere.
Ja paši VID izmeklētāji fiksējuši noziegumus, kāpēc ar otru roku VID turpina izmaksāt uzņēmumam valsts grantus? Intervijai par šo un citām Ir atklātajām problēmām VID vadība nepiekrīt. Lemjot par granta izmaksu, neesot bijis tiesiska pamata vērtēt uzņēmuma pagātni vai nākotni, VID norāda īsā rakstiskā atbildē. «VID nebija tiesiska pamata, lemjot par granta izmaksu Reho, vērtēt uzņēmuma telpās kratīšanas laikā konstatētos pārkāpumus,» teikts skaidrojumā par Kolonnu.
Citās domās gan ir tālaika finanšu ministrs, tagad Saeimas deputāts Jānis Reirs (JV). «Tas nav loģiski,» viņš atzīst, uzzinot no Ir, ka Kolonna saņēmusi 300 tūkstošus eiro pēc tam, kad pieķerti algu blēdībās.
Vaškeviča ēna
Vislielākais nodokļu parādnieks starp grantu saņēmējiem ir East-West Transit jeb Latvijas Nafta. Kad 2021. gada jūlijā VID izmaksāja uzņēmumam pusmiljonu eiro grantu, tā nodokļu parāds jau pārsniedza vienu miljonu. Taču naudu drīkstēja saņemt, jo uz East-West Transit attiecās izņēmuma noteikums, ar VID bija noslēgta vienošanos par lielā parāda samaksu.
Tagad parāds uzbriedis jau līdz gandrīz 12 miljoniem. East-West Transit gan norāda Ir, ka šogad budžetā samaksāti jau nepilni 30 miljoni un arī nākotnē saistības izpildīšot.
Tomēr grūti saprast, kāpēc VID radusies uzticība pret uzņēmumu, kas iepriekš jau pieķerts shēmojam ar PVN nomaksu, turklāt ne reizi vien.
Ir jau pirms vairākiem gadiem rakstīja, ka East-West Transit figurē vairākos tiesas spriedumos saistībā ar fiktīviem darījumiem, lai izkrāptu no valsts it kā pārmaksātu PVN.
Kliedzošs gadījums bija 2012. gadā, kad firma deklarēja 127 tūkstošu eiro darījumu ar igauņu kompāniju Paigaldus CE par 672 eļļas mucu piegādi. VID to apšaubīja. Vietā, kur eļļa igauņiem it kā piegādāta, atradās divstāvu dzīvojamā māja. Uzņēmums skaidroja, ka mucas atstājis blakus garāžā, kaut gan runa bija par sešu smago autokravu apjomu. East-West Transit taisnojās, ka gadījums esot darījumu partnera negodprātība. Strīds galu galā beidzās tikai 2018. gadā ar Augstākās tiesas spriedumu, kas atstāja spēkā VID uzliktos sodus uzņēmumam.
Taču nupat publiskots jaunākais spriedums citā nodokļu krāpšanas krimināllietā. Pērn jūlijā Ekonomisko lietu tiesa konstatēja, ka East-West Transit pārstāvji 2018. gadā iesaistījās fiktīvu darījumu ķēdē par divu miljonu litru dīzeļdegvielas iegādi no Baltkrievijas, kā rezultātā valstij nesamaksāja PVN vairāk nekā 442 tūkstošus eiro. Pieķerti krāpšanā, uzņēmuma pārstāvji vainu tiesā atzina un atlīdzināja kaitējumu valstij. Diviem valdes locekļiem piespriests vairākus gadus ilgs nosacīts cietumsods, kā arī aizliegums uz laiku ieņemt valdes locekļa amatus.
Viens no sodītajiem ir Ivo Vasiļevskis, lielākais East-West Transit līdzīpašnieks. Līdz šā gada maijam uzņēmuma līdzīpašnieks bija Donāts Vaitaitis. Viņš ne tikai bijis dāsns ziedotājs dažādām partijām, bet 2012. gadā kopā ar Einaru Repši, Edgaru Jaunupu un vairākiem pazīstamiem miljonāriem dibināja biedrību Latvijas attīstībai, kas vēlāk pārtapa politiskā partijā.
Savukārt Vasiļevska vārds agrāk izskanējis skaļajā Vladimira Vaškeviča krimināllietā, kas joprojām nav iztiesāta. 2011. gadā KNAB aizturēja tobrīd augstu Finanšu ministrijas ierēdni Vaškeviču par 50 tūkstošu eiro kukuļa došanu VID Muitas pārvaldes direktoram Tālim Kravalim. Runa bija par uzņēmuma Kravu termināls alkohola kravu pārbaudes lietu. Kravalis liecināja, ka Vaškevičs viņam draudējis — ja nesaņems atbalstu, tad ar Vasiļevska starpniecību informēs Jaunupu, kurš savukārt var ietekmēt Kravaļa atrašanos amatā.
Vasiļevskim gan nav nekāda statusa Vaškeviča krimināllietā, Ir noskaidroja prokuratūrā. Šīs lietas iztiesāšana joprojām turpinās. To skata bez Vaškeviča klātbūtnes, jo pēc atbrīvošanas no īslaicīgās aizturēšanas 2011. gada ziemā viņš aizbrauca uz Austriju, kas neizdeva viņu tiesāšanai. Jau pāris gadus Vaškevičs dzīvo Krievijā, pērn vēstīja raidījums Nekā personīga.
Interesanti, ka saistība ar Vaškeviču parādās vēl vienam no desmit lielāko parādnieku saraksta — ADM Baltik Tranzīts. Šis muitas noliktavu uzņēmums saņēmis vairāk nekā miljonu eiro pandēmijas grantu, bet tagad ir valstij parādā 2,4 miljonus. Uzņēmuma īpašnieks Vasīlijs Rožkovs ir liecinieks Vaškeviča krimināllietā. Rožkovam ir biznesa saites ar bijušo premjeru Aigaru Kalvīti — viņiem kopīgi piederēja uzņēmums Cold Storage Riga, kas tagad pārdēvēts par United Energo, bet līdzīpašniekos ir Kalvīša dēls Kārlis. Šis loģistikas uzņēmums 2007. gadā nopirka kapitāldaļas Frigo Terminal, kas līdz tam piederēja Kravu terminālam — uzņēmumam, kura interesēs Vaškevičs kukuļojis Kravali.
Savukārt cits nodokļu parādnieku uzņēmums bijis iepīts kontrabandas skandālā.
Tas ir gandrīz 200 tūkstošus pandēmijas laikā saņēmušais Merkurs-Rigante. 2020. gada oktobrī VID atklāja, ka tranzītkravā uz Āfriku deklarētā jūras konteinerā degvīna vietā patiesībā bijis minerālūdens. Pirms izvešanas kravas saturs samainīts, un alkohols palicis nelegālai apritei iekšzemē. No neoficiāliem avotiem Ir tolaik uzzināja, ka konteinera satura apmaiņa visdrīzāk notikusi Merkurs-Rigante muitas noliktavas teritorijā. Vadība gan noliedza Ir, ka uzņēmums līdzdarbojies noziegumā. VID tagad Ir norāda, ka šis kriminālprocess izbeigts, neesot konstatēts nozieguma sastāvs. Taču jaunais Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors solīja iepazīties ar lietas izbeigšanas apstākļiem.
Šis uzņēmums bija ierauts alkohola kontrabandas skandālā vēl senāk — 1996. gadā firmas noliktavās VID aizturēja 2,15 miljonus alkohola litru, kas bija noformēti tranzītam uz Krieviju.
Merkurs-Rigante saimnieciskā darbība šā gada pavasarī tika apturēta, uzņēmums palicis valstij parādā vairāk nekā miljonu eiro.
Miljons Rīgas politbiznesam
Vairāk nekā miljonu eiro valsts uzdāvinājusi arī Rīgas Mikroautobusu satiksmei. Šis uzņēmums mēra Nila Ušakova laikā pumpēja miljonus no pašvaldībai piederošās Rīgas Satiksmes, bet vēlāk apgrozījums strauji aprāvās ne jau tikai Covid-19 dēļ.
Uzņēmums pastarpināti piederēja Ušakova vietnieka Andra Amerika partijas biedram Aleksandram Brandavam. Atbilstoši 2018. gadā noslēgtam līgumam firma par pasažieru pārvadāšanu saņēma gandrīz 30 miljonus eiro divu gadu laikā. Taču pēc Ušakova atkāpšanās šis politbizness aprāvās. Jaunā Rīgas Satiksmes vadība maksājumus apcirpa — 2020. gadā firma saņēma tikai 5,3 miljonus, nākamajā 2,8 miljonus, bet pērn — 1,9 miljonus eiro. Vislielāko ietaupījumu pašvaldībai radīja lēmums atcelt iepriekšējās domes piešķirtās atlaides un brīvbiļetes firmas mikroautobusos, saka RS valdes locekle Džineta Innusa.
Taču lielais apgrozījuma kritums ļāva firmai pieteikties valsts grantam. Protams, daļēja ietekme bija arī epidemioloģiskajiem ierobežojumiem. Innusai grūti precīzi pateikt, cik lielu apgrozījuma kritumu radīja ierobežojumi, cik — Rīgas izšķērdības piegriešana. Tomēr kā godprātīgu viņa šo sadarbības partneri neraksturo. Uzņēmums regulāri šmaucies ar līguma izpildi. Nav nodrošinājis GPS raidītājus, RS transporta degungalā nocēlis pasažierus, par kuriem vēlāk izrakstījis rēķinus. «Sadarbības partnerim patika visu laiku nedaudz pamānīties, un tā pamānīšanās maksāja milzīgu naudu,» skaidro Innusa.
Pērn sākta uzņēmuma maksātnespēja, tas darbu Rīgā izbeidza. Innusa saka, Covid-19 paātrināja šo procesu. Šoreiz pašvaldībai paveicies — pretējā gadījumā apakšuzņēmējam būtu tiesības turpināt darbu līdz 2024. gada beigām, un «es pieļauju, ka tad mēs būtu garā un sarežģītā tiesvedības procesā».
Firmas nodokļu parāds valstij ir 1,26 miljoni eiro. Turklāt maijā Ģenerālprokuratūra sāka kriminālprocesu par kukuļošanu un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu tieši saistībā ar pašvaldības lēmumu 2018. gadā atļaut atlaides un brīvbiļetes firmas mikriņos. Lietā šobrīd celtas apsūdzības diviem bijušajiem RS valdes locekļiem Leonam Bemhenam un Emīlam Jakrinam, kā arī pastarpinātajam firmas īpašniekam Brandavam. Turklāt prokuratūra septembrī nosūtīja lūgumu Eiropas Parlamentam dot piekrišanu kriminālvajāšanas sākšanai arī pret Ušakovu un Ameriku, jo viņi esot saņēmuši kukuļus un radījuši pašvaldībai 10 miljonu eiro zaudējumus. Līdz piekrišanas saņemšanai abiem lietā saglabājas aizdomās turēto statuss.
Pareizs lēmums!
Mērķi esam sasnieguši — apmierināta ar grantu programmu ir Ekonomikas ministrija, kas koordinēja valsts atbalstu pandēmijā. «Vienmēr krīzes situācijās būs tādi, kas atradīs, kā apiet noteikumus. Vairākums uzņēmumu atbalstu ir saņēmuši pamatoti, ekonomika nav apstājusies, un esam spējuši pārvarēt krīzi,» pozitīvo izceļ Ilze Baltābola no Uzņēmējdarbības atbalsta departamenta.
Vai tiešām bija pareizi valstij atbalstīt uzņēmumus ar tādu reputāciju kā nupat aprakstītie nodokļu parādnieki? Baltābola saka — nosacījumi liedza dalību uzņēmumiem, kuri iepriekšējā gada laikā sodīti par pārkāpumiem ar nodokļiem, muitu vai darba tiesiskajām attiecībām. Senāki vai vēl nesodīti pārkāpumi netika ņemti vērā. «Krīzes vadības grupa izskatīja visus atbalsta mehānismus, bija iesaistītas visas ministrijas.» Darba apjoms VID tolaik bijis milzīgs, un «tajā brīdī visiem šie kritērija šķita pieņemami un saprotami», skaidro Baltābola.
Nenoliedzot, ka bija uzņēmumi, kas krāpās, pārsvarā tomēr atbalsts «izvilka ekonomiku», pārliecināts ir bijušais ministrs Reirs. «Daudzos uzņēmumos arī mainās vadība, viņi mēģina iziet no pelēkās zonas, līdz ar to sodīt par pagātnes grēkiem nebūtu labi. Un, protams, mums bija svarīgs pamata jautājums par cilvēku aizbraukšanu — ar tādām problēmām negribējām saskarties,» viņš saka, iepazīstināts ar Ir atklājumiem. Pēc Reira domām, programma bijusi efektīva — pandēmijas laikā Latvijā izdevies panākt zemāko bezdarba līmeni Baltijas valstīs, lai gan pirms tam vadībā bija Igaunija. «Ņemot vērā akūtās problēmas ar darbaspēku šobrīd, tas bija pareizs lēmums, lai noturētu cilvēkus Latvijā,» saka Reirs.
Arī Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs uzsver, ka ir svarīgi, lai uzņēmumiem būtu iespēja samaksāt sodu par kļūdām un turpināt strādāt oficiālajā ekonomikā. Tomēr piekrīt, ka atbalsts ticis arī tādiem uzņēmumiem, kuriem to nevajadzēja saņemt.
Valsts atbalstu pandēmijas seku pārvarēšanai pērn revidēja Valsts kontrole, konstatējot, ka finansējums uzņēmumu apgrozījuma kompensēšanai bijis pamatots. Tomēr atzīts, ka atbalstu saņēma arī tādi uzņēmumi, kuru apgrozījuma kritums nebija tieši saistīts ar Covid-19 izplatību. Piemēram, būvniecībā, kur raksturīgas sezonālas svārstības.
Vai bija pamatoti ar vienu VID roku piešķirt valsts atbalstu uzņēmumiem, kas ar otru roku pieķerti nodokļu krāpšanā? VK padomes locekle Inga Vilka atzīst, ka tobrīd normatīvie akti šādus ierobežojumus neparedzēja, taču VID varēja konstatēt nepilnības un iesniegt valdībā noteikumu grozījumus. «Viņi jau bija pirmie, kas varēja ieraudzīt, ka ir arī šādas situācijas, kas jāierobežo,» saka Vilka. Grūtāk esot novērtēt uzņēmuma reputāciju, ja pagātnē ir bijuši skandalozi notikumi. «Tagad atskatoties atpakaļ, ir jau viegli runāt, bet atcerēsimies, kādos tempos viss notika,» saka Vilka.
Līdzīgi secina arī ekonomists Krasnopjorovs, jautāts, vai bija pareizi izdalīt uzņēmumiem 570 miljonus eiro bez prasībām un atskaitīšanās. «Skaidrs, ka ar atpakaļejošu datumu visi ir meistari dot padomus politikas veidotājiem — ja jau Covid-19 krīzes ietekme uz iekšzemes kopproduktu un bezdarba līmeni izrādījās daudz mazāka, tad varbūt varēja tērēt mazāk? Taču, kad šāda izmēra krīzes notiek reālā laikā, novēlojums par katru dienu nozīmē bankrotējošus uzņēmumus un atlaistus darbiniekus,» saka ekonomists.
570 miljonu dāvana
Pandēmijas krīzes seku mazināšanai valsts neskopojās. No 2020. gada beigām līdz 2022. gada pavasarim valdība iepludināja tautsaimniecībā 3,86 miljardus eiro. Viens miljards aizgāja pārslogotās veselības sistēmas stutēšanai, 705 miljoni — satiksmes nozarei, bet nākamā lielākā atbalsta daļa — 570 miljoni — nonāca pie uzņēmumiem kā granti, kompensējot būtisku apgrozījuma sarukumu. Uzņēmumi pieteicās paši, un valsts piešķiramo summu aprēķināja 30% apmērā no darba algu kopsummas.
Šie granti bija valsts dāvana, kas nav jāatdod un par ko nav jāatskaitās. Tie tika izmaksāti papildus dīkstāves pabalstiem un algu subsīdijām, kam tika tērēti 280 miljoni eiro.
Grantus saņēma 12,3 tūkstoši uzņēmumu — apmēram 6% no visiem 194 tūkstošiem juridisko personu, kas 2021. gada sākumā valstī veica saimniecisko darbību.
Grantu summas ļoti atšķīrās. 18 uzņēmumi saņēma miljonu vai vairāk, bet mediānas vērtība programmā ir tikai 13 tūkstoši eiro. Tas nozīmē, ka puse atbalstīto uzņēmumu saņēma vairāk, bet puse — mazāk par šo summu. Savukārt vidējais aritmētiskais atbalsta apjoms bija 46,4 tūkstoši eiro.
Simt lielākie atbalsta ieguvēji kopumā saņēma 77 miljonus. No šī simtnieka visvairāk naudas nonācis mazumtirdzniecības nozarē — 19,3 miljoni, seko ēdināšana ar 15,6 miljoniem, izmitināšanas bizness ar 8,6 miljoniem un tad — azartspēļu bizness ar 7,2 miljoniem eiro.
Aplēses Ir veica, izanalizējot informāciju par visiem 12 tūkstošiem grantu saņēmēju. Šo ietilpīgo darbu neatviegloja VID, kas tikai pēc pusgadu ilgas informācijas pieprasīšanas un atteikuma pārsūdzēšanas beidzot oktobrī piekrita izsniegt Ir visus datus par grantu saņēmējiem.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem
